Jānis Ankravs

Jānis Ankravs
Senators
Amatā 1937. gada 1. septembris — 1940. gada 26. novembris
Dzimšanas dati	1892. gada 13. jūlijā Sarkaņu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1963. gada 26. novembrī (71 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Profesija	jurists
Augstskola	Latvijas Universitāte

Jānis Ankravs (1892—1963) bija latviešu jurists, Latvijas Senāta senators.

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 13. jūlijā Sarkaņu pagasta Kalnajaunzemos pareizticībā pārgājuša lauksaimnieka Jāņa Ankrava un viņa sievas Edas, dzimušas Zeltiņas, ģimenē. Mācījās Sarkaņu pagastskolā, Lazdonas draudzes skolā, no 1904. gada Rīgas garīgajā skolā, tad Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā. Studēja Maskavas Komercinstitūta Ekonomiskās nodaļas pedagoģiskās programmas grupā (1912—1916). Pirmā pasaules kara laikā strādāja par darbvedi un skolotāju Maskavā un Tulas guberņā.

1920. gadā atgriezās Latvijā studēja tieslietas LU Tiesību nodaļā (1921—1931), līdztekus strādāja par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, tad par vecāko tiesamatu kandidātu. No 1930. gada bija Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs, no 1932. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis., bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1935—1936), Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētājs (1936—1937). 1937. gadā Ankravu iecēla par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā.

Pēc Latvijas okupācijas Ankravu 1940. gada 26. novembrī atbrīvoja no senatora amata, vācu okupācijas laikā viņš bija Latvijas ģenerālapgabala Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, 1. kriminālnodaļas vadītājs, no 1942. gada Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Jaunpiebalgas ciema ambulancē ar Jura Lasmaņa vārdu. 1952. gadā Ankravu apcietināja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Apsūdzībā viņam inkriminēja palīdzības sniegšanu buržuāziskām organizācijām un to, ka, būdams prokurors, uzraudzījis izmeklēšanu komunistu lietās, un, būdams senators, taisījis spriedumus pret Komunistiskās partijas biedriem. Uz jautājumu, vai viņš atzīst savu vainu, Ankravs tiesas sēdē esot norādījis, ka viņam esot grūti atbildēt, jo „dzīvojot buržuāziskā Latvijā, es nezināju PSRS Kriminālkodeksu”.

Pēc ielodzījuma Jaroslavļas apgabala gulaga nometnēs viņš 1956. gadā atgriezās Latvijā. Miris 1963. gada 26. novembrī Rīgā.

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis — 3. šķira

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.