Sarkaņu pagasts
Sarkaņu pagasts | |
---|---|
Novads: | Madonas novads |
Centrs: | Biksēre |
Kopējā platība:[1] | 167,8 km2 |
• Sauszeme: | 164,0 km2 |
• Ūdens: | 3,8 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 159 |
Blīvums (2024): | 7,1 iedz./km2 |
Sarkaņu pagasts Vikikrātuvē |
Sarkaņu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu un Dzelzavas, Aronas, Praulienas, Indrānu un Cesvaines pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts atrodas divu dabas rajonu saskares joslā. Viena daļa pagasta ietilpst Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, otra — Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā un Lubāna līdzenumā. Vairāku pauguru augstums Sarkaņu pagastā pārsniedz 200 m vjl, augstākais - Rēķu kalns (259,8 m vjl.). 53% pagasta teritorijas aizņem meži.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorija pieder pie Daugavas pietekas Aiviekstes baseina. Pagasta centrālajā un austrumu daļā tek Kuja ar pietekām Riebu un Libi veido sazarotu upju tīklu, rietumu daļā nelielās Aronas pietekas.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā ir vairāki nelieli ezeri - Bedres ezers (10,7 ha), Slapes (Sarkaņu) ezers (10,3 ha), Zābaks (9,4 ha), Ižezers (2,4 ha), Ārmaņu ezers (1,4 ha), Biksēres dzirnavu ezeri (4,8 ha). Pagastā atrodas daļa Zosu purva, kura kopplatība ir 836 ha un daļa Skuķu purva. Pagastā ir ievērojamas grants atradnes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iespējams, ka Sarkaņu zemes senais nosaukums, kas lietots pirms 13. gadsimta, bijis Ramoste. Sarkaņi pirmoreiz minēti 1490. gadā kā Gilzenes lēņa valdījuma sastāvdaļa. 1499. gadā Sarkaņi izveidojās par atsevišķu Heidenfeldes muižu. Ap 1900. gadu Sarkaņu pagasts tika apvienots ar Aizkujas, Biržu un Kujas muižu pagastiem. Ziņas par pagasta vēsturi ir visai pieticīgas, jo 1926. gadā pagastnama ugunsgrēkā visi pagasta arhīva dokumenti sadeguši.
1935. gadā Madonas apriņķa Sarkaņu pagasta platība bija 8240 ha.[4] 1945. gadā Sarkaņu pagastā izveidoja Rubeņu un Sarkaņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Sarkaņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Patkules un Drosmes ciemus, 1961. gadā — Cesvaines lauku teritorijas kolhoza «Sarkanais stars» teritoriju, bet 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Aronas ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sarkaņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Sarkaņu pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss bijušais Sarkaņu un Patkules (platība 1935. gadā — 4400 ha) pagasts, kā arī daļa bijušo Cesvaines un Lazdonas pagastu. Neliela pirmskara Sarkaņu pagasta teritorijas pievienota Praulienas un Aronas pagastiem.
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Biksēre (pagasta centrs), Patkule. Aizkuja, Sarkaņi, Poļvarka.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viktors Eglītis (1877—1945), rakstnieks
- Olga Dreģe (1938), aktrise
- Anda Līce (1941), dzejniece
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastu šķērso valsts nozīmes autoceļš Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37), 2. šķiras ceļi - V858, V863, V864, V865. Pagastam cauri iet dzelzceļa līnija Pļaviņas-Gulbene, pagastā gan nav nevienas stacijas.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|