Pāriet uz saturu

Kijivas kņaziene Olga

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kņaziene Olga)
Olga
О́льга
Kijivas lielkņazi
Amatā
945. gads — ap 960. gadu
Priekštecis Igors Rurikovičs
Pēctecis Svjatoslavs Igorevičs

Dzimšanas dati ap 890. gadu
Tradicionālā versija - Pleskava, Kijivas Krievzeme
(Karogs: Krievija Krievija)
cita versija - Pliska, Pirmā Bulgārijas cariste
(Karogs: Bulgārija Bulgārija)
cita versija - Plisnesko, Kijivas Krievzeme
(Brodu rajons, Ļvivas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Miršanas dati 969. gada 11. jūlijā
Kijiva, Kijivas Krievzeme
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Tēvs iespējams Novgorodas Oļegs, cita versija — Bulgārijas Vladimirs
Dzīvesbiedrs(-e) Igors Rurikovičs
Bērni Svjatoslavs Igorevičs
Reliģija pagānisms, vēlāk kristietība

Olga (baznīcslāvu:О́льга, senskandināvu: Helga (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna (krievu: Еле́на, ukraiņu: Олена); dzimusi ap 890. gadu, mirusi 969. gada 11. jūlijā) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece. Pēc tam, kad viņas vīru lielkņazu Igoru meslu ievākšanas laikā nogalināja drevļani, Olga no 945. gada valdīja sava mazgadīgā dēla Svjatoslava vietā. Tā kā Svjatoslavs pēc pilngadības sasniegšanas daudz karoja un bieži neatradās Kijivā, arī turpmāk Olga bieži vadīja valsti.

Olga smagi atriebās drevļaniem par vīra nogalināšanu, dažus no viņu vadoņiem aprokot dzīvus, dažus sadedzinot pirtī, kā arī nodedzinot drevļanu pilsētiņu Iskorosteņu. 945. vai 957. gadā devās uz Konstantinopoli, lai kristītos. 959. gadā sūtīja delegāciju pie Svētās Romas impērijas imperatora Otona I. Olgai neizdevās kristietībai pievērst savu dēlu Svjatoslavu, un par kristietības ieviesēju Kijivas Krievzemē kļuva Olgas mazdēls Vladimirs Svjatoslavičs.

1997. gadā Ukrainā tika nodibināts Kņazienes Olgas Ordenis (ukraiņu: Орден княгині Ольги).

Ravila hronikas attēli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Igors Rurikovičs
Kijivas kņaze (reģente)
945.— ap 960.
Pēctecis:
Jaropolks Svjatoslavičs
  1. Iekavās senākais vikingu vārda variants