Džonstona atols

Džonstona atols
	Johnston Atoll
	Džonstona salas lidlauks
	Džonstona atols
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	16°44′0″N 169°32′0″W / 16.73333°N 169.53333°WKoordinātas: 16°44′0″N 169°32′0″W / 16.73333°N 169.53333°W
Salu skaits	4
Platība	2,67 km²
Augstākais kalns	Samitpīks; 6 m
Administrācija
	ASV
Teritorija	ASV Mazās Aizjūras Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Džonstona atols Vikikrātuvē

Džonstona atols ir Amerikas Savienotajām Valstīm piederošs neapdzīvots koraļļu atols Klusajā okeānā.^[1] Izvietojies okeāna centrālajā daļā ap 1400 km uz dienvidrietumiem no Havaju salām. Tā ir ASV neinkorporēta teritorija, ko pārvalda ASV Iekšlietu departamenta Dabas aizsardzības dienests kā daļu no ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamām Teritorijām. Statistiski šis atols ietilpst ASV Mazajās Aizjūras Salās. Atolu var apmeklēt tikai ar speciālām atļaujām, galvenokārt tikai zinātnieki.

Ģeogrāfija

Džonstona atols ir ap 13 km² liels koraļļu atols ar četrām salām. Džonstona sala un Senda ir dabīgas salas, kas mākslīgi paplašinātas, bagarējot koraļļus. Akau (10 ha) un Hikina (7,3 ha) ir mākslīgas salas, kas tāpat uzbērtas bagarēšanas rezultātā. Džonstona sala palielināta no 19 ha līdz 241 ha, Senda — no 4 līdz 9 ha. Atola lagūnas dziļums ir 3—10 m. Valda sauss tropisks klimats, salās nav dabīgu saldūdens avotu.

Vēsture

Atolu 1796. gada 2. septembrī atklāja amerikāņu briga Sally no Bostonas, kas pie atola uzskrēja uz sēkļa. Nākamajā gadā kuģa kapteinis Džozefs Pīrponts nopublicēja savus kuģojuma aprakstus, ieskaitot precīzas atola koordinātas un aprakstu, vairākās avīzēs, bet salai nepiešķīra nosaukumu. Oficiāli atolam vārds tika piešķirts 1807. gada 14. decembrī, kad to apmeklēja Britu Kara flotes kuģis Cornwallis kapteiņa Čārlza Džonstona vadībā.

1858. gadā amerikāņu uzņēmēji Viljams Pārkers un R. Raiens apmeklēja salu ar kuģi Palestine, atklāja tur gvano iegulas un, pamatojoties uz Gvano salu aktu, pasludināja atolu par savu īpašumu. Salas 1858. gadā vienlaicīgi par savu teritoriju pasludināja ASV un Havaju Karaliste (kā Kalamas atols). 1890. gadā gvano krājumi bija izsīkuši. 1898. gadā, Havaju salām iekļaujoties ASV, Džonstona atols no šo salu uzskaitījuma tika izņemts.

1923. gadā, pēc detālas atola izpētes un apsekošanas, tas tika pasludināts par ASV federālo putnu rezervātu. 1934. gadā atols nonāca ASV Kara flotes pārraudzībā un atola lielākajā salā tika ierīkota aviācijas bāze. 1948. gadā atols nonāca ASV Gaisa spēku kontrolē. 1941. gadā Džonstona salā tika izbūvēts pirmais 1200 m garais skrejceļš. Salu paplašinot un lidlauku pagarinot, tā skrejceļš tika pagarināts līdz 2743 m.

No 1958. līdz 1975. gadam atols tika izmantots kā kodolizmēģinājumu poligons liela augstuma atmosfēras un stratosfēras kodolsprādzieniem. Tāpat tas tika izmantots kā liela augstuma raķešu zondu palaišanas vieta kā kodolizmēģinājumu nodrošināšanai, tā pretsatelītu tehnoloģiju izstrādei. 1965. gadā atols tika izmantots arī kā bioloģisko ieroču izmēģinājumu poligons. No 1971. līdz 2001. gadam atolā tika ierīkota ASV ķīmisko ieroču uzglabāšanas un neitralizācijas infrastruktūra, kur tika uzglabāts ap 6,6% no ASV ķīmiskajiem ieročiem. 2004. gadā bāze slēgta un atols nodots civilajā pārvaldē.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 189. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džonstona atols.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 189. lpp.

[1]