Kijevas kņaziene Olga

Olga О́льга
Kijevas kagans
Amatā 945. gads — ap 960. gadu
Priekštecis	Igors Rurikovičs
Pēctecis	Svjatoslavs Igorevičs
Dzimšanas dati	ap 890. gadu Tradicionālā versija - Pleskava, Kijevas Krievzeme (Krievija) cita versija - Pliska, Pirmā Bulgārijas cariste (Bulgārija) cita versija - Plisnesko, Kijevas Krievzeme (Brodu rajons, Ļvovas apgabals, Ukraina)
Miršanas dati	969. gada 11. jūlijā Kijeva, Kijevas Krievzeme (Ukraina)
Tēvs	iespējams Novgorodas Oļegs, cita versija - Bulgārijas Vladimirs
Dzīvesbiedrs(-e)	Igors Rurikovičs
Bērni	Svjatoslavs Igorevičs
Reliģija	pagānisms, vēlāk kristietība

Olga (baznīcslāvu:О́льга, sennorvēģu: Helga (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Jeļena (krievu: Еле́на, ukraiņu: Олена); dzimusi ap 890. gadu, mirusi 969. gada 11. jūlijā) bija Kijevas kņaziene, pirmā kristītā Kijevas Krievzemes valdniece. Valdīja no 945. gada sava mazgadīgā dēla Svjatoslava vietā, pēc tam kad Olgas vīru Kijevas kņazu Igoru meslu ievākšanas laikā nogalināja drevļani. Tā kā dēls Svjatoslavs arī pēc pilngadības sasniegšanas daudz karoja un neatradās Kijevā, bieži valsti faktiski vadīja Olga.

Smagi atriebās drevļaniem, dažus no līderiem aprokot dzīvus, dažus sadedzinot pirtī, kā arī nodedzinot drevļanu centru Iskorosteņu. 945. vai 957. gadā kristījās Konstantinopolē. 959. gadā sūtīja delegāciju pie Svētās Romas impērijas imperatora Otona I. Olga nepievērsa kristietībai savu dēlu Svjatoslavu, par kristietības galējo ieviesēju Kijevas Krievzemē kļuva Olgas mazdēls Vladimirs Svjatoslavičs.

1997. gadā Ukrainā tika nodibināts Kņazienes Olgas Ordenis (ukraiņu: Орден княгині Ольги).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Olga.

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Igors Rurikovičs	Kijevas kņaze (reģente) 945.— ap 960.	Pēctecis: Jaropolks Svjatoslavičs