Klostera iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Klostera iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Klostera iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Vecrīga |
| Garums | 180 m |
| Atklāta | 16.gs |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Joslu skaits | 1 |
| Segums | bruģis |
 Klostera iela Vikikrātuvē | |
Klostera iela ir iela Vecrīgā, Rīgas Centra rajonā. Iela sākas krustojumā ar Arsenāla ielu (pie Pils laukuma un Mazās Pils ielas) un beidzas krustojumā ar Jēkaba ielu. Ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar bruģa segumu. Kā jau raksturīgs vecpilsētai, Klostera ielā ir blīva apbūve. Tajā nav atļauta autotransporta satiksme.
Klostera ielā atrodas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un klosteris (Klostera ielā 4) un Svētā Jēkaba katoļu katedrāle (Klostera iela 2), kā arī Latvijas Republikas Saeimas nams (Jēkaba ielā 11).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klostera iela izveidojās 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums saistīts ar Sv. Marijas Magdalēnas cisterciešu klosteri (vēlāk jezuītu), kas šeit atradies jau no 13. gadsimta.
1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942. līdz 1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, bet otro daļu — par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu, bet 1950. gadā par Vēstures ielu. 1990. gadā tā atguva Klostera ielas nosaukumu.[1]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klostera iela ir savienota ar šādām ielām:
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vecrīgas ielu katalogs (J – M)». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-10-11.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]