Klostera iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Klostera iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Klostera iela | |
|---|---|
|
| |
| Ielas novietojums Rīgā | |
![]() | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
|
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Vecrīga |
| Garums | 180 m |
| Atklāta | 16.gs |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Joslu skaits | 1 |
| Segums | bruģis |
|
| |
Klostera iela ir iela Vecrīgā, Rīgas Centra rajonā. Iela sākas krustojumā ar Arsenāla ielu (pie Pils laukuma un Mazās Pils ielas) un beidzas krustojumā ar Jēkaba ielu. Ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar bruģa segumu. Kā jau raksturīgs vecpilsētai, Klostera ielā ir blīva apbūve. Tajā nav atļauta autotransporta satiksme.
Klostera ielā atrodas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un klosteris (Klostera ielā 4) un Svētā Jēkaba katoļu katedrāle (Klostera iela 2), kā arī Latvijas Republikas Saeimas nams (Jēkaba ielā 11).
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Klostera iela izveidojās 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums saistīts ar Sv. Marijas Magdalēnas cisterciešu klosteri (vēlāk jezuītu), kas šeit atradies jau no 13. gadsimta.
1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942. līdz 1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, bet otro daļu — par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu, bet 1950. gada 7. jūnijā par Vēstures ielu. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 Andra Teikmaņa vadībā ielai atjaunots vēsturiskais Klostera ielas nosaukums.[1]
Ielu savienojumi
[labot | labot pirmkodu]Klostera iela ir savienota ar šādām ielām:
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
