Krāsotāju iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Krāsotāju iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Krāsotāju iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Avoti, Grīziņkalns |
| Garums | 544 m[1] |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts |
 Krāsotāju iela Vikikrātuvē | |
Krāsotāju iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas, Avotu un Grīziņkalna apkaimēs. Krāsotāju iela sākas pie Matīsa ielas krustojuma un beidzas pie Tallinas ielas. Krāsotāju ielas kopējais garums ir 544 metri.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies, mainījusies tikai tā apzīmēšanai izmantotā valoda (vācu: Faerberstrasse, krievu: Красильная). Oficiāli nosaukums Rīgas apbūves plānos parādījās 1875. gadā, pirms tam 1872., 1873., 1874. un 1875. gada sākuma projektu plānos tā saukta par projektējamo ielu. Rīgas adrešu grāmatās Krāsotāju iela minēta 1876. gadā. Nosaukums ticis saistīts ar audumu krāsotājiem.[2]
Līdz 1871. gadam Krāsotāju ielā bija aizliegta apbūve, jo šī teritorija (bijusī karavīru nometņu vieta) bija iekļauta cietokšņa statusā. Apbūve Krāsotāju ielā veidojās no Tallinas ielas virzienā uz Matīsa ielu. Vecāko koka vienstāvu ēku Krāsotāju un Artilērijas ielas stūrī uzcēla karavīrs Jānis Bērziņš pēc arhitekta Frīdriha Jeleja 1872. gada 27. janvārī izstrādātā projekta.[2]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krāsotāju iela ir savienota ar šādām ielām:
Objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēka Krāsotāju ielā 11 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[3] Krāsotāju ielā 12 (pie krustojuma ar Lienes ielu) atrodas Koka ēku renovācijas centrs "Koka Rīga", kurā atrodas muzejs, darbnīcas un telpas sabiedriskiem pasākumiem.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 «Ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. septembrī. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
- ↑ «Pieminekļu saraksts - mantojums.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 9. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |