Latvijas rokmūzika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas rokmūzika ir nozīmīgs mūzikas žanrs Latvijas mūzikā kopš 1960. gadiem, kad Latvija bija iekļauta Padomju Savienībā.

20. gadsimta 60. gados Latvijā radās pirmās rokgrupas (toreiz sauktas arī par bigbīta grupām, oficiāli rokmūzikas grupas padomju laikā dēvēja par vokāli instrumentālajiem ansambļiem), kas sākumā spēlēja ārzemju grupu dziesmas, taču drīz vien "Eolika", "Katedrāle" un citas grupas sāka izpildīt arī pašu sacerētus skaņdarbus. Padomju kultūras iestādes lika šķēršļus rokmūzikas attīstībai un grupu koncertdarbībai.

Vairāki Latvijas rokmūzikas mākslinieki nāk no Liepājas.[1] Tur ir radušās tādās grupas kā "Līvi", "Credo" un Remix, kā arī rokmūzikas komponisti Imants Kalniņš un Zigmars Liepiņš. Pagrīdes grupas kā NSRD un "Dzeltenie Pastnieki" bija pirmie, kas plaši sāka pielietot elektronisko instrumentāciju.

1988. gadā Zigmars Liepiņš un Māra Zālīte sarakstīja rokoperu Lāčplēsis, balstoties uz Andreja Pumpura eposu ar tādu pašu nosakumu, kas kļuva par sensāciju, ar Igo (Rodrigo Fominu) galvenajā lomā.

"Inokentijs Mārpls", "Baložu Pilni Pagalmi" un "Sirke" ir vienas no populārākajām vēlākajām alternatīvās rokmūzikas grupām.

Zibens pa dibenu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 12. aprīlī aizsākās mūzikas žurnālista Ulda Rudaka radioraidījumu cikls "Radio Naba", kurā viņš iecerējis apskatīt simts latviešu nozīmīgākos rokmūzikas un popmūzikas albumus. Līdz 2017. gada februāra beigām apskatīti šādi albumi:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]