Lietuviešu virtuve

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cepelīni ar mērci un šķiņķa gabaliņiem

Lietuviešu virtuve ir lietuviešiem raksturīgo ēdienu un ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, ko noteikuši un ietekmējuši dažādi ģeogrāfiski un vēsturiski apstākļi.

Lietuviešu virtuvē pamatā ir vietējie lauksaimniecības produkti, visbiežāk — mieži, kartupeļi, rudzi, bietes, zaļumi, ogas un sēnes. Vēsturiski lietuviešu virtuve ietekmējusies no tādām Austrumeiropas valstīm kā Polija un Ukraina, taču tai ir arī līdzība ar Skandināvijas tautu, ungāru, rumāņu, gruzīnu un pat ebreju virtuvēm, saplūstot senlietuviešu virtuvei, kas veidojusies no 14. līdz 18. gadsimtam kā priviliģēto šķiru kultūra, un zemnieku virtuvei, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē, pilnīgi neatkarīgi no iepriekšējām tradīcijām.[1]

Lietuviešiem, poļiem un aškenaziem (Austrumeiropas ebrejiem) tās kopīgās vēstures dēļ ir daudzi līdzīgi ēdieni un dzērieni, piemēram, klimpas, kuru reģionālās variācijas Lietuvā pazīstamas kā koldūni, litvaku starpā kā kreplahi, bet Polijā kā pierogi.[2] Lietuviešu virtuvi vēsturisku iemeslu dēļ ietekmējusi arī vācu virtuve un kultūra, tajā ieviešot kartupeļu un cūkgaļas ēdienus kā kartupeļu sacepumu (kuģeli), kartupeļu desas (vėdarai) un zarota koka formas kēkss ar tukšu vidu, saukts par šakoti.[3] Vieni no vispopulārākajiem lietuviešu virtuves ēdieniem ir aukstā biešu zupa un cepelīni ar dažādiem pildījumiem.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iveta Galēja. «Ko ēd mūsu kaimiņi lietuvieši?» (latviski). Kursuzsauks.lv. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.
  2. EUROPA - Eiropas valstis - Polija (latviski)
  3. Ainars Blaudums. «Lietuviešu deserta šakotis recepte» (latviski). Ceļojumu apraksti. Skatīts: 2014. gada 15. augustā.
  4. EUROPA - Eiropas valstis - Lietuva (latviski)