Pāriet uz saturu

Lindons Džonsons

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lindons B. Džonsons)
Lindons Beinss Džonsons
Lyndon Baines Johnson
36. ASV prezidents
Amatā
1963. gada 22. novembris — 1969. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i) Hjūberts Hamfrijs
Priekštecis Džons Kenedijs
Pēctecis Ričards Niksons
37. ASV viceprezidents
Amatā
1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris
Prezidents Džons Kenedijs
Priekštecis Ričards Niksons
Pēctecis Hjūberts Hamfrijs
ASV senators no Teksasas
Amatā
1949. gada 3. janvāris — 1961. gada 3. janvāris
Priekštecis Vilberts Lī O'Denjels
Pēctecis Viljams Bleklijs

Dzimšanas dati 1908. gada 27. augustā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1973. gada 22. janvārī (64 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Klaudija Džonsone
Profesija skolotājs, rančo īpašnieks, politiķis, valstsvīrs
Augstskola Teksasas Štata universitāte
Paraksts

Lindons Beinss Džonsons (angļu: Lyndon Baines Johnson; dzimis 1908. gada 27. augustā, miris 1973. gada 22. janvārī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit sestais prezidents, no 1963. līdz 1969. gadam. Viņš bija viceprezidents laikā, kad ASV prezidenta amatā atradās Džons Kenedijs. Pēc Džona Kenedija slepkavības 1963. gada 22. novembrī Džonsons saskaņā ar ASV konstitūciju kļuva par prezidentu. Viņa prezidentūru aizēnoja Vjetnamas karš.

Lindona Džonsona vārdā nosaukts Džonsona kosmosa centrs Hjūstonā, Teksasas štatā. 1964. gadā tika nominēts Nobela miera prēmijai.

Pilsoņtiesību likums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lindona Džonsona prezidentūras laikā, 1964. gadā, stājās spēkā Pilsoņtiesību likums, kas paredzēja novērst rasu segregāciju sabiedriskās vietās un nodarbinātības diskrimināciju.

1964. gada ASV prezidenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gadā Lindons Džonsons tika pārvēlēts par ASV prezidentu uz vēl vienu termiņu. Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja, apsteidzot republikāņu kandidātu Beriju Goldvoteru. Džonsons ieguva 486 elektorātu balsis, kamēr Goldvoters ieguva tikai 52 balsis.

Vēlēšanu tiesību likums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā tika pieņemts Vēlēšanu tiesību likums, kas atcēla prasību pilsoņiem apliecināt, ka prot lasīt un rakstīt. Līdz ar to daudzi afroamerikāņi ieguva iespēju turpmāk doties uz vēlēšanām.

1963. gadā, kad Lindons Džonsons kļuva par ASV prezidentu, Amerikas Savienotās Valstis jau bija iesaistījušās Vjetnamas karā. Tajā brīdī Dienvidvjetnamā atradās aptuveni 16 tūkstoši amerikāņu karavīru, kas mēģināja neļaut Ziemeļvjetnamas komunistiem pārņemt varu un apvienot abas daļas vienā valstī. Ziemeļvjetnama agresīvi uzbruka, kas lika Lindonam Džonsonam pieņemt lēmumu par aviācijas uzbrukumu ziemeļvjetnamiešu pozīcijām. 1965. gadā viņš uz Vjetnamu nosūtīja vēl vairākas amerikāņu karavīru vienības, kuru uzdevums bija aizsargāt tās karabāzes. Lindona Džonsona prezidentūras laikā 1968. gadā Vjetnamā bija vairāk nekā 500 tūkstoši amerikāņu karavīru.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]