Lindons Džonsons
Lindons Beinss Džonsons Lyndon Baines Johnson | |
---|---|
36. ASV prezidents | |
Amatā 1963. gada 22. novembris — 1969. gada 20. janvāris | |
Viceprezidents (i) | Hjūberts Hamfrijs |
Priekštecis | Džons Kenedijs |
Pēctecis | Ričards Niksons |
37. ASV viceprezidents | |
Amatā 1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris | |
Prezidents | Džons Kenedijs |
Priekštecis | Ričards Niksons |
Pēctecis | Hjūberts Hamfrijs |
ASV senators no Teksasas | |
Amatā 1949. gada 3. janvāris — 1961. gada 3. janvāris | |
Priekštecis | Vilberts Lī O'Denjels |
Pēctecis | Viljams Bleklijs |
| |
Dzimšanas dati |
1908. gada 27. augustā Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis |
Miršanas dati |
1973. gada 22. janvārī (64 gadu vecumā) Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis |
Politiskā partija | Demokrātiskā partija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Klaudija Džonsone |
Profesija | skolotājs, rančo īpašnieks, politiķis, valstsvīrs |
Augstskola | Teksasas Štata universitāte |
Paraksts |
Lindons Beinss Džonsons (angļu: Lyndon Baines Johnson; dzimis 1908. gada 27. augustā, miris 1973. gada 22. janvārī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit sestais prezidents, no 1963. līdz 1969. gadam. Viņš bija viceprezidents laikā, kad ASV prezidenta amatā atradās Džons Kenedijs. Pēc Džona Kenedija slepkavības 1963. gada 22. novembrī Džonsons saskaņā ar ASV konstitūciju kļuva par prezidentu. Viņa prezidentūru aizēnoja Vjetnamas karš.
Lindona Džonsona vārdā nosaukts Džonsona kosmosa centrs Hjūstonā, Teksasas štatā. 1964. gadā tika nominēts Nobela miera prēmijai.
Pilsoņtiesību likums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lindona Džonsona prezidentūras laikā, 1964. gadā, stājās spēkā Pilsoņtiesību likums, kas paredzēja novērst rasu segregāciju sabiedriskās vietās un nodarbinātības diskrimināciju.
1964. gada ASV prezidenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1964. gadā Lindons Džonsons tika pārvēlēts par ASV prezidentu uz vēl vienu termiņu. Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja, apsteidzot republikāņu kandidātu Beriju Goldvoteru. Džonsons ieguva 486 elektorātu balsis, kamēr Goldvoters ieguva tikai 52 balsis.
Vēlēšanu tiesību likums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1965. gadā tika pieņemts Vēlēšanu tiesību likums, kas atcēla prasību pilsoņiem apliecināt, ka prot lasīt un rakstīt. Līdz ar to daudzi afroamerikāņi ieguva iespēju turpmāk doties uz vēlēšanām.
Vjetnamas karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1963. gadā, kad Lindons Džonsons kļuva par ASV prezidentu, Amerikas Savienotās Valstis jau bija iesaistījušās Vjetnamas karā. Tajā brīdī Dienvidvjetnamā atradās aptuveni 16 tūkstoši amerikāņu karavīru, kas mēģināja neļaut Ziemeļvjetnamas komunistiem pārņemt varu un apvienot abas daļas vienā valstī. Ziemeļvjetnama agresīvi uzbruka, kas lika Lindonam Džonsonam pieņemt lēmumu par aviācijas uzbrukumu ziemeļvjetnamiešu pozīcijām. 1965. gadā viņš uz Vjetnamu nosūtīja vēl vairākas amerikāņu karavīru vienības, kuru uzdevums bija aizsargāt tās karabāzes. Lindona Džonsona prezidentūras laikā 1968. gadā Vjetnamā bija vairāk nekā 500 tūkstoši amerikāņu karavīru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Lindons Džonsons" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lindons Džonsons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|