Mazais ķeģis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazais ķeģis
Acanthis cabaret (Statius Müller, 1776)
Mazais ķeģis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Apakšdzimta Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
Ģints Ķeģi (Acanthis)
Suga Mazais ķeģis (Acanthis cabaret)
Sinonīmi
  • Carduelis cabaret
  • Carduelis flammea cabaret
  • Acanthis flammea cabaret
Izplatība
Carduelis cabaret map.png
  Ligzdošanas areāls
  Nometnieku areāls
  Ziemošanas areāls
Mazais ķeģis Vikikrātuvē

Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eiropā. Introducēts Jaunzēlandē. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis mājo Eiropā un Jaunzēlandē
Tēviņam ligzdošanas sezonas laikā uz krūtīm un vaigiem ir koši sarkans tonējums
Mātīte ir līdzīga tēviņam, bet tai nav sārtā toņa uz krūtīm un vaigiem

Mazais ķeģis ligzdo Rietumeiropā un CentrāleiropāBritu salās, Norvēģija dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidos, Dānijā, Francija ziemeļos, Beļģijas dienvidos, Niderlandē, Vācijas ziemeļos un centrālajā daļā, Alpos (no Francijas dienvidaustrumiem līdz Austrijai) un Karpatos (Čehijas dienvidaustrumos, Slovākijā un Polijas dienvidos).[2]

Ziemo ligzdošanas areālā un klejo ārpus tā visā centrālajā, kā arī dienvidu Eiropā. Iespējams, ka mazā ķeģa novērojumi arvien biežāk Austrumeiropas ziemeļos, liecina par ligzdošanas areāla ekspansiju uz austrumiem gar Baltijas jūras dienvidu piekrasti.[2] 19. gadsimta vidū (1862. un 1875. gados) no Lielbritānijas introducēts Jaunzēlandē, kur iedzīvojies un mūsdienās sastopams bieži.[3] No Jaunzēlandes mazais ķegis izplatījies uz Makvorija salu un retumis novērojams Lorda Hava un Kermadeka salās.[4][5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis Latvijā pirmo reizi konstatēts 1990. gada oktobrī Papē. Arī daži turpmākie labi pierādītie novērojumi iegūti Papes putnu stacijā. Kopš 21. gadsimta sākuma mazais ķeģis Latvijā novērots katru gadu un ne tikai Papē. Tas sastopams regulāri vismaz rudens migrācijas laikā, kā arī ziemā, pavasarī un pat vasarā. Pirmā un pagaidām vienīgā ligzda atrasta 2014. gada augustā Papes ezera rietumu krastā.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis ir neliels dziedātājputns ar īsu, konisku, asu knābi un viegli šķeltu asti. Apmēram vienā augumā ar zilzīlīti. Ķermeņa garums 11,5—12,5 cm, spārnu plētums 20—22,5 cm, svars 9—12 g.[3][6]

Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums galvenokārt brūns ar tumšāk brūnām svītrām. Sāni gaiši brūni ar tumšākām svītrām, spārnu apakšas un vēders balti. Piere koši sarkana, pazode melna un ligzdošanas sezonas laikā uz krūtīm un vaigiem ir koši sarkans tonējums. Sārto krūšu centrs balts. Uz spārniem divas gaišas šķērssvītras. Knābis gaiši dzeltens ar tumšu galu. Mātīte līdzīga tēviņam, bet tai nav sārtā toņa uz krūtīm un vaigiem, kā arī tās sāni mazāk svītroti. Jaunajiem putniem ir gaišas galvas un nav sarkanās pieres, kā arī pazode nav tik koši melna.[5][7]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis ir tumšākais no visiem ķeģiem. Parastais ķeģis ir lielāks un gaišāks, tā pavēdere kopumā ir baltāka, bet mugurpuse gaišāk brūna. Toties gaišais ķeģis ir vēl lielāks un vēl gaišāks nekā parastais ķeģis. Mātītes visām trim sugām ir praktiski neatšķiramas. Ir sistemātiķi, kas visas šīs trīs sugas sistematizē kā vienas sugas pasugas.[7] Tomēr pēdējos gados noskaidrots, ka, lai arī dažādo ķeģu izplatība pārklājas, starp šīm grupām praktiski nenotiek hibridizēšanās.[8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezonā mazais ķeģis galvenokārt barojas pa vienam vai pa pāriem
Barību meklē gan uz zemes, gan koku vaiņagos
Mazā ķeģa olas

Mazais ķeģis veic īsu distanču migrācijas, lielai daļai populācijas ziemojot ligzdošanas areālā. Alpu populācijas pārlido no augstkalniem uz zemieni. Mājo atklātos mežos, krūmājos, lauksaimniecības zemēs, pilsētu apstādījumos (parkos un dārzos).[5] Tā kā mazais ķeģis galvenokārt uzturas jaunos mežos, tad to izplatību veicina skujkoku jaunie stādījumi.[9]

Ligzdošanas sezonā barojas pa vienam, pa pāriem vai nelielās grupās. Ārpus vairošanās sezonas bari veidojas ļoti lieli, kuros ir vairāki simti vai tūkstoši īpatņu. Reizēm var novērot ļoti lielus barus, kuros ir vairāk nekā 100 000 putnu. Mazais ķeģis uzturas arī jauktu sugu baros, piemēram, uzturēties žubīšu barā.[5] Ārpus vairošanās sezonas ķeģu baros dominē teviņi, toties ligzdošanas sezonā dominē mātītes.[7]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis galvenokārt barojas ar dažādām nelielām sēklām, piemēram, alkšņu un bērzu, vai graudzāļu sēklām, ar pumpuriem, asniem, lapām, ogām un jaunajiem dzinumiem. Ligzdošanas sezonā barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, blaktīm, mušām, odiem, tauriņiem, vabolēm un arī ar zirnekļiem.[5][7]

Barojas uz zemes vai zemos augos, kā arī krūmu un koku vaiņagos. Ķeģis ir ļoti izveicīgs un spēj karāties zarā ar galvu uz leju.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais ķeģis veido monogāmus pārus uz sezonu. Ap ligzdu ir neliela ligzdošanas teritorija, kuru tēviņš aizsargā no citiem ķeģiem. Mātīte būvē kausveida ligzdu, izmantojot smalkus zāļu stiebriņus, zariņus, dzīvnieku vilnu un spalvas.[5] Atrodas kokā vai krūmā.

Sezonā divi perējumi. Dējumā 3—6 gaiši zilizaļas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 10—13 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni galvenokārt tiek baroti ar sēklām. Jaunie putni izlido 10—15 dienu vecumā, bet vecāki turpina par tiem rūpēties papildu divas nedāļas.[5][7] Tipisks dzīves ilgums 2 gadi, bet var sasniegt 6 gadu vecumu.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]