Meža tipi Latvijā meža ekosistēmu klasifikācija, kuru 20. gs. 60. - 70. gados izstrādāja mežzinātnieks Dr. hab. Kaspars Bušs[1]. Izdalot meža tipus tiek ņemta vērā kokaugu suga, pameža un zemsedzes augi, augsne un mitruma apstākļi.
Meža augšanas apstākļi ir vides apstākļi, ar kuru novērtēšanu sāk mežu klasifikāciju. Galvenais faktors, kas ietekmē mežu augšanu Latvijā un nosaka to atšķirības, ir mitruma apstākļi.[2] Atbilstoši meža augšanas apstākļiem, mežus iedala meža tipos. Atkarībā no augsnes hidroloģiskā režīmā, ķīmisko un fizisko īpašību piemērotības koku sugu fizioloģiskajām prasībām, katrā meža augšanas apstākļu tipā iespējami viens vai vairāki meža tipi.[3] Tie ir meži ar līdzīgu zemsedzi, pamežu, koku sugām un koku augšanas gaitu.[2]
Mežos, kur cilvēks nav ietekmējis vidi, nodala trīs meža augšanas apstākļus:
Sausieņu meži ir meži uz sausām minerālaugsnēm,[2] nav kūdras slāņa, norisinās podzolēšanās process, nokrišņu pārpalikums iesūcas augsnē vai noplūst uz zemākām reljefa vietām. Pieder sils (Sl), mētrājs (Mr), lāns (Ln), damaksnis (Dm), vēris (Vr), gārša (Gr). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu sugu skaits palielinās no sila uz gāršu.[3]
Slapjaiņu meži ir meži uz slapjām minerālaugsnēm,[2] nobiras un kritalas sadalās lēni un tās uzkrājas augsnes virskārtā, veidojot līdz 30 cm biezu detrīta slāni. Pieder grīnis (Gs), slapjais mētrājs (Mrs), slapjais damaksnis (Dms), slapjais vēris (Vrs) un slapjā gārša (Grs). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no grīņa līdz slapjai gāršai. Nosusinot slapjaiņus, veidojas āreņi.[3]
Purvaiņu meži ir meži uz slapjām kūdras augsnēm[2]; augsnes virskārtā uzkrājas daļēji sadalījušās augu atliekas, no kurām ilgāka laika posmā veidojas kūdra. Kūdras slāņa biezums pārsniedz 30 cm; augsts gruntsūdens līmenis; pamežā un zemsedzē pārsvarā ir purviem raksturīgas augu sugas. Pieder purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa; to augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no purvāja uz liekņu. Nosusinot purvaiņus, veidojas kūdreņi.[3]
Cilvēkam ietekmējot (galvenokārt nosusinot) mežu, veidojas divi meža augšanas apstākļi:[3]
Āreņi ir meži, kas atrodas uz nosusinātām vai dabīgi izkaltušām minerālajām augsnēm.[2] Izveidojušies pēc slapjo minerālaugšņu vai pārmitro pļavu nosusināšanas/drenēšanas/meliorācijas; kūdras biezums līdz 20 cm (neieskaitot). Zemsedzē samazinās floras daudzveidība. Pieder viršu ārenis (Av), mētru ārenis (Am), šaurlapju ārenis (As) un platlapju ārenis (Ap). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no viršu āreņa uz platlapju āreni.[3]
Kūdreņi ir meži uz nosusinātām vai dabīgi izkaltušām kūdras/kūdrainām augsnēm.[2] Veidojušies pēc slapjo kūdras augšņu vai arī (pārejas,zemo un augsto) purvu nosusināšanas/drenēšanas/melorācijas; kūdras biezums lielāks par 20 cm; Pieder viršu kūdrenis (Kv), mētru kūdrenis (Km), šaurlapju kūdrenis (Ks), platlapju kūdrenis (Kp). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu sugu skaits palielinās no viršu kūdreņa uz platlapju kūdreni.[3]
Pēc susināšanas pazeminās gruntsūdens līmenis, augsne satur vairāk skābekļa, atsākas podzolēšanās, glejošanās un kūdras sadalīšanās procesi, palielinās audžu ražība, augsnes auglība, mežistrādes iespējamība, ugunsbīstamība.[3]
Mētrājs, Mr, (Vacciniosa) aizņem 3.5% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs rets (parastais kadiķis un parastais pīlādzis). Zemsedzē vairāk par 80 sugu. Augu stāvā dominē parastā brūklene, parastā mellene, sila virsis, smiltāju ciesa, melnā vistene. Raksturīgākās sūnas un ķērpji — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, divzobes, briežu kladīna.[3]
Lāns, Ln, (Myrtillosa) aizņem 6.6% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede un parastā egle. Pamežs — rets (parastais kadiķis, parastais pīlādzis, parastā lazda). Zemsedzē vairāk kā 100 sugu. Raksturīgākie augi — parastā mellene, parastā brūklene, niedru ciesa, parastā ērgļpaparde. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, parastā straussūna, divzobes.[3]
Damaksnis, Dm, (Hylocomiosa) aizņem 20.2% Latvijas mežu.[4] Galvenās sugas kokaudzē — parastā priede, parastā egle, āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais pīlādzis un parastā lazda). Zemesedzē vairāk par 120 sugām. Raksturīgākie augi — parastā mellene, zilā vizbulīte, baltais vizbulis, meža zemene, meža zaķskābene, parastā kreimene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, skrajlapes, dzegužlini.[3]Divlapu žagatiņa (Maianthemum bifolium)
Vēris, Vr, (Oxalidosa) aizņem 20.9% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā egle, āra bērzs, parastais ozols, parastais osis, parastā apse un baltalksnis. Pamežs — rets (parastai kadiķis, parastais pīlādzis un parastā lazda). Zemsedzē vairāk par 180 sugām. Raksturīgākie augi — parastā mellene, parastā ērgļapaparde, divlapu žagatiņa, četrlapu čūskoga, meža zaķskābene, meža zemene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, lielā spuraine, skrajlapes, dzegužlini.[3]
Gārša, Gr, (Aegopodiosa) aizņem 2.7 % Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā egle, āra bērzs, parastais osis, parastā apse, baltalksnis. Pamežs parastās egles audzēs ir rets un nomākts, lapu koku audzēs — biezs (parastā lazda, blīgzna, parastā liepa, parastais pīlādzis, parastā ieva, meža sausserdis). Zemsedzē vairāk kā 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — podagras gārsa, cietā virza, pavasara dedestiņa, parastā sievpaparde, baltais vizbulis.[3]
Grīnis, Gs, (Cladinoso — sphagnosa) aizņem 0.1% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežā šad tad sastopams parastais kadiķis. Zemsedzē vairāk kā 40 sugu. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, zilene, zilganā molīnija. Raksturīgākā sūnu un ķērpju sugas — smaillapu, blīvais un šaurlapu sfagns, uz ciņiem Šrēbera rūsaine un divzobes.[3]
Slapjais mētrājs, Mrs, (Vaccinioso — sphagnosa) aizņem 1.5% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, retāk āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli). Zemsedzē vairāk kā 60 sugu. Raksturīgās augu sugas — parastā brūklene, zilene, sila virsis, purva vaivariņš, grīšļi. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Magelāna un šaurlapu sfagns, uz ciņiem Šrēbera rūsaine, divzobes un kladīnas.[3]
Purva vijolīte (Viola palustris)Slapjais damaksnis, Dms, (Myrtilloso — sphagnosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, parastā egle un āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli). Zemsedzē vairāk kā 100 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, ozolpapardes, purva vijolīte. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — uz ciņiem Šrēbera rūsaines un divzobes.[3]
Slapjais vēris, Vrs, (Myrtilloso — polytrichosa) aizņem 3.7% Latvijas mežu.[4] Galvenās sugas kokaudzē — parastā egle, āra bērzs. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā lazda, parastais pīlādzis, kārkli un parastā zalktene). Zemsedzē vairāk kā 120 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, meža kosa, parastā ciņusmilga, gada staipeknis. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — dažādi sfagni, dzegužlini, spīdīgā stāvaine, divzobes.[3]
Slapjā gārša, Grs, (Dryopteriosa) aizņem 0.6% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastais ozols, melnalksnis, bērzs. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā ieva, kārkli). Zemsedzē vairāk kā 180 sugu. Raksturīgākās augu sugas — daudzgadīgā kaņepene, meža zirdzene, purva purene. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — parastā kociņsūna, lielā spuraine, skrajlapes, mīkstā dumbrene.[3]
Purvājs, Pv, (Sphagnosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[4] Galvenās sugas kokaudzē — parastā priede, purva bērzs. Pamežs — nav vai rets (parastais kadiķis, parastais krūklis). Zemsedzē vairāk kā 50 sugu. Raksturīgākie augi — sila virsis, makstainā spilve, purva vaivariņš, parastā lācene, zilene. Raksturīgās ķērpju un sūnu sugas — dažādi sfagni, dzegužlini.[3]
Niedrājs, Nd, (Caricoso — phragmitosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli. Zemsedzē vairāk kā 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — dažādi grīšļi, ciesas, gludā purvpaparde, parastā zeltene, trejlapu puplaksis. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — sfagni, skrajlapes.[3]
Dumbrājs, Db, (Dryopterioso — caricosa) aizņem 3.4% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — bērzi un melnalksnis. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, kārkli, parastā ieva, parastā zalktene). Zemsedzē vairāk kā 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — grīšļi, papardes, purva purene, parastā vīgrieze, parastā zeltene, meža zirdzene, meža meldrs. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — parastā kociņsūna, parastā rožgalvīte, skrajlapes.[3]
Liekņa, Lk, (Filipendulosa) aizņem 0.3% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — melnalksnis un bērzs. Pamežs — biezs (parastais krūklis, kārkli, parastā ieva, parastā irbene, parastā zalktene). Zemsedzē vairāk kā 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — papardes, parastā vīgrieze, četrlapu čūskoga, parastais bebrukārkliņš, lielā nātre. Sūnu stāvs — skrajš.[3]
Viršu ārenis, Av, (Callunosa mel.) aizņem 0.2% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — rets (parastais kadiķis). Zemsedzē vairāk par 40 sugām. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, parastā brūklene, zilganā molīnija. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, kladīnas.[3]
Mētru ārenis. Am, (Vacciniosa mel.) aizņem 1.5% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs — rets (krūklis, kārkli un kadiķi). Zemsedzē vairāk par 60 sugām. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, divlapu žagatiņa, laimes palēcīte. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, spīdīgā stāvaine.[3]
Šaurlapju ārenis, As, (Myrtillosa mel.) aizņem 6.4 % Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, parastā egle un bērzi. Pamežs — vidēji biezs (parastā irbene, parastais kadiķis, parastais krūklis, kārkli, meža sausserdis). Zemsedzē vairāk par 110 sugām. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, zilganā molīnija, baltais vizbulis, gada staipeknis. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — spīdīgā stāvaine, divzobes, lielā spuraine, parastais dzegužlins.[3]
Platlapju ārenis, Ap, (Mercurialiosa mel.) aizņem 4.3% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastais osis, āra bērzs, parastā egle, parastā apse. Pamežs — biezs (parastais pīlādzis, parastā zalktene, parastā ieva, parastais krūklis). Zemsedzē vairāk par 150 sugām. Raksturīgākās augu sugas — divlapu žagatiņa, klinšu kaulene, baltais vizbulis, meža zaķskābene, parastā sievpaparde, lielā nātre. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — spīdīgā stāvaine, skrajlapes, platlapu knābīte.[3]
Purva vaivariņš (Ledum palustre L.)Viršu kūdrenis, Kv, (Callunosa turf.mel.) aizņem 0.7% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — rets (krūklis, kārkli, kadiķis). Zemsedzē vairāk par 40 sugām. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, zilene, spilves, parastā mellene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, sfagni, divzobes un kladīnas.[3]
Mētru kūdrenis, Km, (Vacciniosa turf. Mel.) aizņem 1.1% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, bērzs. Pamežs — rets (parastais krūklis, kārkli, parastais kadiķis). Zemsedzē vairāk par 60 sugām. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, pļavas nārbulis, gada staipeknis, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, sfagni, parastā straussūna.[3]
Šaurlapju kūdrenis, Ks, (Myrtillosa turf.mel.) aizņem 5.3%.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, bērzi un parastā egle. Pamežs — vidējie biezs (parastais krūklis, parastais kadiķis, kārkli un parastais pīlādzis). Zemsedzē vairāk par 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, klinšu kaulene, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — divzobes, spīdīgā stāvaine, lielā spuraine.[3]
Platlapju kūdrenis, Kp, (Oxalidosa tuf. Mel.) aizņem 3.5% Latvijas mežu.[4] Galvenā suga kokaudzē — parastā egle. Parastais osis, āra bērzs un parastā apse. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā irbene, parastā zalktene, kārkli). Zemsedzē vairāk par 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, zilganā molīnija, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, spīdīgā stāvaine.[3]
