Mārtiņš Brauns
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||||
Mārtiņš Brauns (dzimis 1951. gada 17. septembrī Rīgā, miris 2021. gada 24. novembrī Latvijā) bija latviešu komponists. Rokgrupas "Sīpoli" vadītājs (1978—1986). Brauns ir sacerējis mūziku teātra izrādēm un filmām, arī vairākus skaņdarbus, kas atskaņoti Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, tai skaitā "Saule, Pērkons, Daugava".
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Dzimis 1951. gadā Rīgā ārstu Voldemāra un Tamāras Braunu ģimenē, bērnībā dzīvoja Alūksnē.[1] Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierklasē, kora un kordiriģēšanas klasēs, mūzikas teorijas nodaļā pie Ģederta Ramana, līdztekus spēlēja klavieres, ģitāru un mutes harmonikas grupā "Dzintara lelles" un grupā "Sfinksi".[2]
Studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1975. gadā.[3]
Strādāja par muzikālās daļas vadītāju Drāmas teātrī (1975—1982) un bija rokgrupas "Sīpoli" vadītājs, taustiņinstrumentālists un komponists (1978—1986).[2] Kopš 1986. gada viņš bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs, bijis Latvijas Komponistu savienības biedrs.[4]
Brauns bija kamerkora "Sindi putnu dārzs" mākslinieciskais vadītājs (1985—1992). Kopš 1995. gada Brauns bija skaņu ierakstu studijas "Mārtiņš" īpašnieks un direktors.[5]
2021. gadā, drīz pēc muzikālās izrādes "Mauglis" jauniestudējuma pirmizrādes 15. oktobrī, Mārtiņu Braunu ar miokarda infarktu ievietoja slimnīcā, kur viņš, iespējams, saslima ar COVID-19.[6] Miris 2021. gada 24. novembrī.[7]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saņēmis Lielā Kristapa balvu kā labākais mūzikas autors — par mūziku filmām "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", "Dzīvīte", "Izpostītā ligzda".[8]
Par mūziku dziesmai "Veltījums" saņēmis AKKA/LAA "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma ir atskaņota televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā — koncertos Latvijā un Vācijā.[9] 2001. gadā par darbu "Sapnis par Rīgu" viņš saņēma Kultūras ministrijas apbalvojumu.
2018. gada 3. maijā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem kultūrā un izcilu, daudzpusīgu radošo ieguldījumu Latvijas mūzikā".[10]
2019. gada 12. februārī Mārtiņš Brauns saņēma Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.[11]
Skaņdarbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teātra mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārtiņš Brauns sacerēja teātra mūziku apmēram 100 izrādēm, sadarbojās ar režisoru A. Jaunušanu Drāmas teātrī, U. Brikmani Jaunatnes teātrī, V. Maculēviču Valmieras Drāmas teātrī, darbojās arī teātrī Kabata, Šauļu Drāmas teātrī, Latvijas Radioteātrī, bija mūzikas autors deju teātra izrādei peldbaseinā Mazā Nāriņa (pēc H. K. Andersena, 1999).[2]
- Mauglis, mūzikls (Uldis Bērziņš, pēc R. Kiplinga, 1982);
- Alberts (Harijs Gulbis, 1983);
- Suns un kaķe (Rainis);
- Sirano de Beržeraks (Jānis Peters, 1985);
- Daugava (Raiņa Sērdieņu dziesma, 1988);
- opera korim Eiridīke (pēc Knuta Skujenieka poēmas Neskaties atpakaļ, 1988).
Orķestrim
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- divas balādes SO (1975; 1978);
- Poēma par remontu, kamerorķestrim (2004).
Balsij ar pavadījumu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Divas odas skorpionam, tenoram un instrumentālam ansamblim (O. Vācietis, 1978);
- Blūzi (L. Hjūzs, 1978);
- Kukuša balādes (M. Martinaitis, 1980);
- Mēness poēma (M. Zālīte, 1986);
- dziesmu cikls ar Plūdoņa vārdiem.
Filmu mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Puika (1977);
- Vainīgais (1979);
- Spēle (1981);
- Aveņu vīns (1984);
- Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987);
- Dzīvīte (1989),
- Ziemassvētku jampadracis (1993);
- Sauja ložu (2002);
- animācijas seriāls Avārijas brigāde.
Multimediju mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Septiņi dziedājumi par sapni garu (1998);
- K. K. Gretschen (Vācijas pasūtījuma darbs).[2]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Prape G., Kamēr tu šo spēli spēlē. Liesma, 1983., 10, 2. un 30. lpp.;
- Cālīte A., Mārtiņš Brauns. Kino, 1985,5, 20.lpp.;
- Vāvere K., M. Brauns. Liesma, 1989, 3, 30. lpp.;
- Lūsiņa I., Divas pasaules trešajā, Māksla, 1990, 9, 70. lpp.;
- Silabriedis O., Kas ir Mārtiņš Brauns? Mūzikas Saule, 2009, 4, 5. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Muzejs dāvinājumā saņem novadnieka gleznas Arhivēts 2021. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē. Mārīte Dzene, "Alūksnes ziņas" 2004. gada 2. septembrī
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 garamantas.lv
- ↑ Mūžībā devies izcilais komponists Mārtiņš Brauns tvnet.lv 2021. gada 24. novembrī
- ↑ «Mārtiņš Brauns | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Skatīts: 2021-11-25.
- ↑ «Mārtiņš Brauns». lmic.lv.
- ↑ Miris komponists Mārtiņš Brauns 2021. gada 24. novembrī
- ↑ «Miris leģendārais komponists Mārtiņš Brauns». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-11-24.
- ↑ «Novembrī izskanēs Mārtiņa Brauna 60. jubilejai veltīts koncerts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. februārī. Skatīts: 2011. gada 28. oktobrī.
- ↑ «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
- ↑ «Valsts prezidents Rīgas pilī pasniedz augstākos valsts apbalvojumus» (PDF). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 2018. gada 3. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. decembrī. Skatīts: 2018. gada 7. maijā.
- ↑ ««Zelta mikrofona» balvu par mūža ieguldījumu saņems Mārtiņš Brauns». lsm.lv. 2019. gada 21. janvārī. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- LMIC profils Arhivēts 2013. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Latfilma.lv profils
- Filmas.lv profils
- IMDb profils (angliski)
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|