Nerons
| Nerons Nero | |
|---|---|
 | |
| Romas imperators | |
| 54. gada 13. oktobris — 68. gada 9. jūnijs | |
| Priekštecis | Klaudijs |
| Pēctecis | Galba |
| Dzimis |
37. gada 15. decembrī Antiuma (Antium), Romas impērija (tagad  Ancio, Lacio, Itālija) |
| Miris |
68. gada 9. jūnijā (30 gadu vecumā) ārpus Romas, Romas impērija (tagad Itālija) |
| Dzīvesbiedre |
|
| Bērni | Klaudija Augusta |
| Dinastija | Jūliju-Klaudiju dinastija |
| Tēvs |
|
| Māte | Agripīna Jaunākā |
| Nodarbošanās | militārpersona, politiķis |
| Reliģija | Senās Romas reliģija |
Nerons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus, dzimis 37. gada 15. decembrī, miris 68. gada 9. jūnijā) bija Romas impērijas valdnieks no 54. gada 13. oktobra līdz 68. gada 9. jūnijam. Viņš bija piektais Romas imperators, iepriekšējā imperatora Klaudija padēls, kā arī pēdējais Jūliju-Klaudiju dinastijas imperators.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nerons ir dzimis 37. gada 15. decembrī, viņa tēvs bija Gnejs Domīcijs Ahenoberbs, bet māte — Agripīna Jaunākā. Par Romas imperatoru viņš kļuva 54. gadā pēc viņa audžutēva un iepriekšējā imperatora Klaudija nāves.
Nerons bija pēdējais Jūliju-Klaudiju dinastijas imperators. Valdīšanas laikā Nerons lielu uzmanību pievērsa diplomātijai un tirdzniecībai, kā arī veicinājis kultūras dzīvi, būvējot dažādus teātrus un popularizējot sporta sacensības un pasākumus. Viņš ir slavens ar tirāniju un izšķērdību. Vēsturē Nerons iegājis arī kā persona, kas 64. gadā esot izraisījusi Lielo Romas ugunsgrēku, lai gan vēsturnieki apšauba šī fakta patiesumu.[nepieciešama atsauce] Pēc ugunsgrēka viņš uzsāka kristiešu vajāšanu, kurus pasludināja par vainīgajiem tā izraisīšanā.
Nerona laikā Romas impērija izcīnīja karu ar Partas impēriju, tika apspiesta Būdikas sacelšanas Britānijā, tika anektēta Bosporas valsts. Iesākās Pirmais jūdu-romiešu karš. Sacelšanās Gallijā un Hispānijā noveda pie Nerona varas krišanas. 68. gadā notika valsts apvērsums, kuru organizēja romiešu senatori. 9. jūnijā Nerons izdarīja pašnāvību. Pēc Nerona nāves valstī iestājās juku laiki jeb tā sauktais Četru imperatoru gads.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Nerons" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nerons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Klaudijs |
Romas imperators 54—68 |
Pēctecis: Galba |
|