Nērons
| Nērons Nero |
|
|---|---|
 |
|
| Romas imperators | |
| Amatā 54. gada 13. oktobris — 68. gada 9. jūnijs |
|
| Priekštecis | Klaudijs |
| Pēctecis | Galba |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 37. gada 15. decembrī Antiuma (Antium), Romas impērija (Ancio, Lacio,  Itālija) |
| Miršanas dati | 68. gada 9. jūnijā (30 gadu vecumā) ārpus Romas, Romas impērija ( Itālija) |
| Dinastija | Jūliju-Klaudiju dinastija |
| Tēvs | Gnejs Domīcijs Ahenoberbs, Klaudijs (adopcija) |
| Māte | Agripīna Jaunākā |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Klaudija Oktāvija Popeja Sabīna Stacīlija Mesalīna |
| Bērni | Klaudija Augusta |
Nērons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus, dzimis 37. gada 15. decembrī, miris 68. gada 8. jūnijā) bija piektais Romas imperators, iepriekšējā imperatora Klaudija padēls. Viņš valdīja no 54. līdz 68. gadam. Nērons bija pēdējais Jūliju-Klaudiju dinastijas imperators. Viņš ir bēdīgi slavens ar to, ka ir bijis izšķērdīgs uzdzīvotājs. Vēsturē Nērons ir iegājis arī kā persona, kas esot izrasījusi Lielo Romas ugunsgrēku, lai gan vēsturnieki apšauba šī fakta patiesumu. Pēc ugunsgrēka viņš uzsāka kristiešu vajāšanu, kurus pasludināja par vainīgajiem tā izraisīšanā.
Nērona laikā Romas impērija izcīnīja karu ar Partas impēriju, tika apspiesta Boudikas sacelšanas Britānijā, tika anektēta Bosporas valsts. Iesākās Pirmais jūdu-romiešu karš. Sacelšanās Gallijā un Hispānijā noveda pie Nerona varas krišanas. Nērons bija spiests izdarīt pašnāvību. Pēc Nērona nāves valstī iestājās jukas jeb t.s. Četru imperatoru gads.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nērons.
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Klaudijs |
Romas imperators 54—68 |
Pēctecis: Galba |
|
