Nacionālā norobežošana Padomju Savienībā

Vikipēdijas lapa

Nacionālā norobežošana (krievu: национальное размежевание) bija pasākumu kopums, ar kuru Padomju Savienībā tika izdalītas nacionālās administratīvi teritoriālas vienības: savienotās republikas, autonomās republikas, autonomie apgabali, autonomie apvidi, kā arī vienības, ar kurām netika veidotas nācijas, bet kuras izdalīja atsevišķu nāciju pārstāvjus (mazākumtautības) citu nāciju teritorijās: nacionālie rajoni, nacionālie pagasti un nacionālās ciemu padomes. Šī norobežošana galvenokārt tika veikta pirms Otrā pasaules kara. Bieži nacionālajai norobežošanai sekoja koreņizācija.

Iznākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nacionālās norobežošanas Padomju Savienībā dzīvojošās tautības (nācijas) nokļuva atšķirīgos stāvokļos, skatoties pēc tām nodalīto teritoriju statusa, vislielākā patstāvība bija savienotajām republikām, kas tieši veidoja Padomju Savienību, piemēram, uzbeki ar Uzbekijas PSR, mazāka patstāvība bija autonomajām republikā, kuras ietilpa savienotajās republikās, piemēram, karakalpaki ar Karakalpaku APSR Uzbekijas PSR sastāvā, vēl mazāka patstāvība bija iespējama autonomajiem apvidiem un apgabaliem, kuriem nebija republiku statusa, piemēram, Ebreju autonomais apgabals Krievijas PFSR sastāvā. Bija tautības bez savas administratīvi teritoriālās vienības kā, piemēram, korjaki.

Šajā procesā nācijas tika arī mākslīgi radītas. Daļa nāciju iegūtas, apvienojot vairākas tautības, kā piemērs, megreli un svani tika iekļauti Gruzijā. Daļa nāciju iegūtas, sadalot pēc būtības vienu tautību, kā tas bija, adigus sadalot adigejiešos, kabardiešos un čerkesos. Notika tautu pārdēvēšana, piemēram, tagadējais nosaukums tika noteikts kazahiem, kuri vēsturiski cita starpā saukti par stepju kirgīziem, vai tungusi pārdēvēti par evenkiem.

Nāciju administratīvi teritoriālo vienību statuss varēja būt mainīts: 1940. gadā izveidotā Karēļu-somu PSR 1956. gadā pārveidota par Karēļu APSR.

Daudzām jaunizveidotajām nācijām, kā čečeniem, nebija savas rakstības. Analfabētisma likvidēšanas politikas ietvaros šīm jaunajām nācijām tika ieviesta rakstība. Daļai nāciju, kurām jau pastāvēja rakstība, rakstība tika mainīta, piemēram, tatāriem tā no arābu rakstības nomainīta uz latīņu rakstību, kas pēc tam aizstāta ar kirilicu.

Nacionālajām teritoriālajām vienībām bija sava simbolika. Visu šo teritoriju vizuālajiem simboliem (karogs, ģerbonis) bija kopīgas pazīmes — sirpis un āmurs, "Visu zemju proletārieši, savienojieties!", karoga un ģerboņa uzbūve — un bija kaut kas konkrēto teritoriju raksturojošs, piemēram, naftas virsotne Azerbaidžānas PSR ģerbonī.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma tās teritoriālās vienības, kuras pievienojās Savienībai kā savienotās republikas vai tika izveidotas kā savienotās republikas, kļuva par patstāvīgiem starptautisko tiesību subjektiem; tās vienības, kuras bija dažāda statusa autonomijas (apgabali, apvidi, republikas), lielākoties tādas arī saglabātas bijušajās savienotajās republikās (bieži ar nomainītu statusu, kā Kalmiku autonomais apgabals Padomju Savienībā — Kalmikijas Republika Krievijas Federācijā).

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas SFPR Ziemeļkaukāza novads (zaļā krāsā) ar tā autonomijām (krāsainas) 1931. gadā (ar melnajām līnijām norādītas mūsdienu Krievijas Federācijas subjektu robežas)

Nacionālās norobežošanas veikšana bija pamatota ar ļeņinismā paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu tautsaimniecisko darbību.

Padomju Savienība nodibināta 1922. gada 30. decembrī, apvienojoties Krievijas SFPR, Ukrainas SPR, Baltkrievijas SPR un Aizkaukāza SFPR. Vēlāk starp KSFPR un USPR un starp KSFPR un BSPR veikta zemju pārdale. Ukrainas SPR izveidota Autonomā Moldāvu SPR (1924) un vairāki nacionālie rajoni, piemēram, Marhļevskas poļu nacionālais rajons. Baltkrievijas SPR izveidots Dzeržinskas poļu nacionālais rajons. Aizkaukāza SFPR sastāvēja no Sociālistiskās Padomju Republikas Gruzija, SPR Azerbaidžāna un SPR Armēnija. No SPR Azerbaidžāna izdalīta Kalnu Karabahas autonomais apgabals (1923). SPR Abhāzija pārveidota par Abhāzijas APSR un iekļauta Gruzijas PSR (1931, līdz tam līgumiskā savienībā ar SPR Gruzija).

Krievijas SFPR Eiropas daļā izveidotās nacionālās vienības (neskaitot nacionālos rajonus, pagastus un ciemus): Volgas vācu autonomais apgabals (1919), Baškīru PR (1919), Karēļu darba komūna (autonomais apgabals, 1920), Mariešu autonomais apgabals (1920), Čuvašu autonomais apgabals (1920), Votju autonomais apgabals (1920), Autonomā Tatārijas SPR (1920), Kalmiku autonomais apgabals (1920), Komi (zirjāņu) autonomais apgabals (1921), Krimas ASPR (1921), Permiešu nacionālais apvidus (1925), Mordviešu apvidus (1928), Ņencu autonomais apvidus (1929).

Krievijas SFPR Kaukāzā 1921. gadā izveidota Kalniešu ASPR, kurā ietilpa 7 nacionālie apvidi, piemēram, Balkāru nacionālais apvidus, daļa no kuriem vēlāk pārveidoti par autonomajiem apgabaliem, izdalīti no Kalniešu ASPR un pēc tam vēl savstarpēji apvienoti vai sadalīti. Kalniešu ASPR likvidēta 1924. gadā, izveidots Ziemeļkaukāza novads. Tāpat 1921. gadā tika izveidota Dagestānas ASPR, kura 1931. gadā iekļauta Ziemeļkaukāza novadā.

Teritoriālā iedalījuma izmaiņas Vidusāzijā 1924. un 1925. gadā

Vidusāzijā norobežošana veikta šādi: 1918. gadā izveidota Turkestānas ASPR, 1919. gadā izdalīts Kirgīzu novads, no kura 1920. gadā izveidota Kirgīzu ASPR, kas 1925. gadā pārdēvēta par Kazahu ASPR (tās sastāvā izveidots Karakalpaku autonomais apgabals, kurš 1930. gadā tieši iekļauts Krievijas SFPR); tāpat 1920. gadā izveidotas Horezmas TPR un Buhāras TPR, kuras atbilstoši 1923. un 1924. gadā kļuva par PSRS savienotajām republikām (Horezmas SPR un Buhāras SPR). 1924. gadā likvidētas Horezmas SPR, Buhāras SPR un Turkestānas ASPR, to vietā izveidotas jaunas savienotās republikas: Turkmēnijas SPR un Uzbekijas SPR. Uzbekijas SPR 1924. gadā tika izveidota Tadžikijas ASPR (tajā 1925. gadā izveidots Kalnu Badahšānas autonomais apgabals), kura 1929. gadā pārveidota par Tadžikijas SPR. 1924. gadā Krievijas SFPR sastāvā izveidots Karakirgīzu autonomais apgabals (Kirgīzu AA no 1925. gada), kurš 1926. gadā pārveidots par Kirgīzu ASPR, kura 1936. gadā kļuva par Kirgīzijas PSR. 1932. gadā Karakalpaku autonomais apgabals pārveidots par Karakalpaku ASPR, kura 1936. gadā iekļauta Uzbekijas PSR.

Pārējā Krievijas SFPR Āzijas daļā izveidoti: Mongoļu—Burjatu autonomais apgabals (1922), Jakutu APSR (1922), Oirotu autonomais apgabals (1922), Hakasu autonomais apgabals (1930), Čukču nacionālais apvidus (1930), Osjtaku—Vogulu nacionālais apvidus (1930), Taimiras (Dolganu—Ņencu) nacionālais apvidus (1930), Ebreju autonomais apgabals (1934).