Krievijas Federācijas autonomais apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ebreju autonomais apgabals Krievijas Federācijas kartē.

Krievijas Federācijas autonomais apgabals ir Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma veids.

Karte Karogs Ģerbonis Autonomais apgabals Nosaukums
krievu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²) Iedz. sk.
(2015)[1]
Pilsētu
skaits
Rajonu
skaits
Izveidots Laika zona Federālais
reģions
ISO 3166-2
Jewish in Russia.svg Flag of the Jewish Autonomous Oblast.svg Coat of arms of the Jewish Autonomous Oblast.svg Ebreju autonomais apgabals Еврейская автономная область Birobidžana &000000000003626600000036 266 &0000000000168368000000168 368 2 5 1934. gada 7. maijs UTC+10 Tālie Austrumi RU-YEV

Likvidētie un pārveidotie Krievijas PFSR autonomie apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas daļas austrumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pievolgas vācu autonomais apgabals (АО немцев Поволжья, 1918), no 1923. gada Volgas Vācu APSR, likvidēta 1941. gadā
  • Votu autonomais apgabals (Вотская АО, 1920), tad Udmurtu AA (Удмуртская АО, 1932), no 1936. gada Udmurtijas APSR
  • Čuvašu autonomais apgabals (Чувашская АО, 1920), no 1925. gada Čuvašijas APSR
  • Mariešu autonomais apgabals (Марийская АО, 1920), no 1936. gada Mari APSR
  • Mordviešu autonomais apgabals (Мордовская АО, 1930), no 1934. gada Mordovijas APSR
  • Komiešu (Zirjanu) autonomais apgabals (АО Коми (Зырян), 1921), no 1936. gada Komi APSR

Eiropas daļas dienvidos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Adigejas (čerkesu) autonomais apgabals (Адыгейская (Черкесская) АО, 1922), tad Adigejas AA (Адыгейская АО, 1928), no 1992. gada Adigejas Republika
  • Kalmiku autonomais apgabals (Калмыцкая АО, 1920), no 1935. gada Kalmikijas APSR (bija likvidēta 1943-1957)
  • Kabardiešu autonomais apgabals (Кабардинская АО, 1921), no 1922. gada Kabardijas-Balkārijas AA (Кабардино-Балкарская AO), no 1936. gada Kabardijas-Balkārijas APSR
  • Karačajas-Čerkesijas autonomais apgabals (Карачаево-Черкесская АО, 1922), 1926. gadā sadalīja Karačajas AA (1926-1943) un Čerkesijas AA, 1957. gadā atkal apvienoja
  • Čečenu autonomais apgabals (Чеченская АО, 1922) un Ingušu autonomais apgabals (Ингушская АО, 1924), 1934. gadā apvienoja Čečenijas-Ingušijas AA, 1936. gadā Čečenijas-Ingušijas APSR
  • Ziemeļosetijas autonomais apgabals (Северо-Осетинская АО, 1924), no 1936. gada Ziemeļosetijas APSR

Sibīrijā un Tālajos Austrumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oiratu autonomais apgabals (Ойратская АО, 1922), no 1932. gada Oirotu AA (Ойротская АО), no 1948. gada Kalnu Altaja AA (Горно-Алтайская АО), no 1992. gada Altaja Republika
  • Hakasu autonomais apgabals (Хакасская АО, 1930), no 1991. gada Hakasijas Republika
  • Tuviešu autonomais apgabals (Тувинская АО, 1944), izveidoja no anektētās Tivas Tautas republikas, 1961. gadā pārveidoja par Tivas APSR
  • Burjatu-mongoļu autonomais apgabals (Бурят-Монгольская АО, 1921) un Mongoļu-burjatu autonomais apgabals (Монголо-Бурятская АО, 1921), 1923. gadā apvienoja Burjatu-mongoļu APSR

Vidusāzijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karakirgīzu autonomais apgabals (Кара-Киргизская АО, 1924), no 1925. gada Kirgīzu AA, no 1926. gada Kirgīzijas APSR, no 1936. gada Kirgīzijas PSR
  • Karakalpaku autonomais apgabals (Каракалпакская АО, 1925), no 1932. gada Karakalpakijas APSR, no 1936. gada Uzbekijas PSR sastāvā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Krievijas iedzīvotāju skaits (2015)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 15. septembrī.