Noams Čomskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Noams Čomskis
Noam Chomsky
Noams Čomskis 2015. gadā
Noams Čomskis 2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 7. decembrī (89 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Filadelfija, Pensilvānija, ASV
Pilsonība ASV
Bērni 3
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses Valodniecība, metavalodniecība, psiholoģija, politika, ētika
Alma mater Pensilvānijas Universitāte

Avrams Noams Čomskis (angļu: Avram Noam Chomsky, izrunā: [æˈvrɑːm ˈnoʊm ˈtʃɒmski], dzimis 1928. gada 7. decembrī) ir amerikāņu lingvists, filozofs kognitīvais zinātnieks, vēsturnieks, sabiedrības struktūru kritiķis un politiskais aktīvists. Čomskis ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta lingvistikas profesors, un Čomska hierarhijas — formālu valodu klasifikācijas — autors. Viņa darbiem lingvistikā ir bijusi liela lomabiheiviorisma norietā un apziņas izpētē. Čomskis ir anarhosindikālists un kļuvis pazīstams ar politisko aktīvismu, saviem liberāli kreisajiem politiskajiem uzskatiem, un ASV ārpolitikas kritiku. Viņš ir sarakstījis desmitiem grāmatu par lingvistiku un ASV ārpolitiku.

Čomskis asi kritizējis ASV lomu Vjetnamas karā, Latīņamerikas diktatūru atbalstīšanu, kontru finansēšanu, Irākas sankcijas, Irākas karu, iebrukumu Lībijā, banku deregulāciju, kas radīja 2007.—2010. gada finanšu krīzi, ASV un Izraēlas politiku pret Palestīnu un daudzus citus agresijas aktus, īpaši pēckara periodā, ko viņš dēvē par amerikāņu imperiālismu. Viņš arī sacījis, ka, "ja tiktu piemēroti Nirnbergas likumi, tad katrs pēckara ASV prezidents tiktu pakārts".[1]

Agrīnā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avrams Noams Čomskis dzimis 1928. gada 7. decembrī Filadelfijā, Pensilvānijā. Viņa tēvs bija Viljams Čomskis, aškenazi ebrejs no Ukrainas, kas 1913. gadā bija aizbēdzis uz Savienotajām Valstīm. Viņš bija ebreju reliģiskās skolas direktors. Čomska māte bija Baltkrievijā dzimusī Elsija Simonovska, skolotāja un aktīviste, kas ar Viljamu iepazinās viņa skolā.

Čomskis bija pirmais ģimenes bērns, viņam bija piecus gadus jaunāks brālis Deivids Eli Čomskis. Viņi tika audzināti kā jūdaisti, mācījās ivritu un bieži runāja par cionisma idejām. Ģimene bija īpaši ietekmējusies no kreisā cionista Ahada Haama darbiem. Būdams ebrejs, Čomskis bērnībā saskārās ar antisemītismu, īpaši īru un vāciešu kopienās Filadelfijā.

Savus vecākus Čomskis aprakstījis kā "normālus Rūzvelta demokrātus" ar centriski kreisiem uzskatiem, tomēr viņa ģimenē bija arī vairāki sociālisti. Viņš būtiski ietekmējās no sava tēvoča, kam piederēja laikraksts Ņujorkā, kur kreisie ebreji tikās un apsprieda aktualitātes. Apciemojot tēvoci, Čomskis apmeklēja kreiso un anarhistu grāmatnīcas un daudz lasīja politisko literatūru. Vēlāk viņš aprakstīja savu iepazīšanos ar anarhismu kā "laimīgu sagadīšanos", jo tas ļāva viņam kļūt kritiskam pret citām galēji kreisām ideoloģijām, piemēram, staļinismu un citiem marksisma-ļeņinisma novirzieniem.

Pamatizglītību Čomskis ieguva Oukleinas Lauku dienas skolā, kurā skolēniem ļāva attīstīt savas intereses no konkurences brīvos apstākļos. Tur desmit gadu vecumā viņš uzrakstīja savu pirmo rakstu, kas bija par fašisma izplešanos pēc Barselonas krišanas Fransisko Franko spēkiem Spānijas pilsoņu karā. Divpadsmit gadu vecumā Čomskis uzsāka mācības Filadelfijas Centrālajā vidusskolā, kur iesaistījās dažādās kopienās un akadēmiskā ziņā izcēlās, taču problēmas viņam radīja hierarhiskās un stigrās mācību metodes.

Rūdolfs Rokers
Džordžs Orvels
Čomska politiskos uzskatus ietekmēja Rūdolfa Rokera un Džordža Orvela darbi.

Universitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā, sešpadsmit gadu vecumā, Čomskis uzsāka mācības vispārīgajā mācību programmā Pensilvānijas Universitātē, kur viņš iepazina filozofiju, loģiku, un valodas. Lai apmaksātu mācības, Čomskis mācīja ivritu. Tomēr viņam nepatika universitātē, tāpēc viņš apsvēra to pamest un pārvākties uz kibucu Mandāta Palestīnā. Čomska interesi par mācībām atjaunoja Krievijā dzimušais lingvists Seligs Hariss, kurš Čomski iepazīstināja ar teorētisko lingvistiku un pārliecināja padziļināti mācīties šo priekšmetu. Čomska bakalaura darbu sauca „Modernā ivrita morfofonoloģija” un tajā bija izmantotas arī Harisa metodes. Par to pašu tēmu rakstītais maģistra darbs tika publicēts kā grāmata.

No 1951. līdz 1955. gadam Čomskis bija Hārvarda Universitātes Stipendiātu biedrībā, kur veica pētniecību savai doktorantūras disertācijai. 1954. gadā viņš publicēja savu pirmo akadēmisko rakstu „Sintaktisko sistēmu analīze”, ko publicēja Journal of Symbolic Logic. Būdams kritisks pret biheiviorismu, viņš savas idejas prezentēja Čikāgas Universitātē un Jēlas Universitātē. Vairs nebūdams Pensilvānijas Universitātes students, 1955. gadā Čomskis tomēr iesniedza savu darbu par transformatīvās gramatikas teoriju un par to ieguva doktora grādu. Viņa darbs 1975. gadā publicēts kā daļa no The Logical Structure of Linguistic Theory, bet doktora grāds ļāva viņam nedienēt obligātajā militārajā dienestā, kas būtu sācies tajā pašā gadā.

1947. gadā Čomskis uzsāka attiecības ar Karolu Dorisu Šacu, ar kuru bija pazīstams kopš bērnības, un viņi apprecējās 1949. gadā. Čomskim kļūstot par Hārvarda stipendiātu, pāris pārvācās uz Bostonas Alstonas rajonu, kur dzīvoja līdz 1965. gadam, kad pārvācās uz Leksingtonas apgabalu. 1953. gadā viņi izmantoja Hārvardas piešķirto ceļojuma naudu, lai apceļotu Eiropu. Viņi bija Anglijā, Francijā, Šveicē un Itālijā. Ceļojuma laikā sešas nedēļas viņi pavadīja nesen izveidotajā Izraēlā, Hazoreas kibucā. Lai gan Čomskim tur patika, viņu biedēja tur sastaptais ebreju nacionālisms un pret arābiem vērstais rasisms, kā arī staļinismu atbalstošā tendence, kas viņaprāt valdīja kibuca kreiso kopienā.

Apmeklējot Ņujorku Čomskis turpināja iegriezties jidiša anarhistu laikraksta Freie Arbeiter Stimme ofisa. Viņam iepatikās Rūdolfa Rokera darbi, kas iepazīstināja ar saikni starp anarhismu un klasisko liberālismu. Čomskis lasīja arī anarhistu Djego Abadu de Santiljanu, demokrātiskos sociālistus Džordžu Orvelu, Bērtrandu Raselu un Dvaitu Makdonaldu, kā arī marksistus Kārli Lībknehtu, Kārli Koršu un Rozu Luksemburgu. Lasītais viņu pārliecināja par anarhosindikālisma sabiedrības vēlamību un viņu fascinēja anarhosindikālistiskās komūnas, kas izveidojās Spānijas pilsoņu kara laikā un bija aprakstītas Džordža Orvela Homage to Catalonia. Lai gan Čomska uzskati ne vienmēr sakrita, viņš lasīja kreiso žurnālu politics un koncilu komunista Paula Metika izdoto Living Marxism. Čomskis interesējās arī par ASV idejām, ko pauda ASV Ļeņinistu līga, pretstaļinistu marksistu-ļeņinistu grupu, kas, tāpat kā Čomskis, uzskatīja, ka Otrais pasaules karš bija rietumu kapitālistu un Padomju Savienības valsts kapitālistu vadīts, lai sakautu Eiropas proletariātu.[2][3][4]

Karjera un vēlākā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čomskis bija sadraudzējies ar diviem lingvistiem no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) — Morisu Halli un Romanu Jakobsonu —, Jakobsons 1955. gadā iekārtoja Čomski par MIT profesora palīgu. Tur Čomskis pētīja mašīntulkošanu un pasniedza lingvistiku un filozofiju. Viņš MIT aprakstīja kā „diezgan brīvu un atvērtu vietu, atvērtu eksperimentiem un bez stingrām prasībām. Tas bija perfekts manām īpatnējajām interesēm un darbam.” 1957. gadā MIT viņu paaugstināja uz asociētā profesora amatu. No 1957 līdz 1958. gadam Čomskis bija arī Kolumbijas Universitātes vieslektors. Togad piedzima Čomska pirmais bērns, meita Aviva. Viņš izdeva savu pirmo grāmatu par lingvistiku Sintaktiskās struktūras. Darbu vērtēja ļoti pretrunīgi, lingvists Džons Laionss to uzskatīja par revolūciju valodas zinātniskajā pētniecībā.

Vjetnamas karš un aktīvisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čomskis pirmo reizi iesaistījās politiskajā protestā pret ASV lomu Vjetnamas karā 1962. gadā, kad viņš par to runāja mazās sanāksmēs mājās un baznīcās. Taču tikai 1967. gadā viņš iesaistījās debatē par Savienoto Valstu ārpolitiku. Februārī Čomskis The New York Times Review of Books publicēja savu plaši pazīstamo eseju The Responsibility of Intellectuals jeb Intelektuāļu atbildība, kurā kritizēja valsts iesaistīšanos konfliktā. Eseja bija balstīta uz runu, kuru viņš sniedza Hārvarda fondam ebreju skolas dzīvei. Čomskis attīstīja savas idejas un 1969. gadā publicēja savu pirmo politisko grāmatu American Power and the New Mandarins, kas viņu padarīja par vienu no vadošajiem amerikāņu disidentiem. Drīz pēc tam Čomskis izdeva vēl vairākas politiskās grāmatas: At War with Asia (1971.), The Backroom Boys (1973.), For Reasons of State (1973.), Peace in the Middle East? (1975.). Lai gan Čomski saistīja ar jaunajiem kreisajiem, viņš deva priekšroku aktīvistiem, nevis kustības intelektuāļiem Herbertam Markūzem un Ēriham Frommam. Lai gan The New York Review of Books publicēja Čomska un citu kreiso darbus no 1967. līdz 1973. gadam, kad vadības maiņa to pārtrauca, 1960. un 1970. gados galvenie mediji viņu ignorēja.

Čomskis ne tikai rakstīja, bet arī iesaistījās kreiso aktīvismā. Viņš atsacījās maksāt pusi savu nodokļu, atklāti atbalstīja studentus, kas nepaklausīja obligātajam karadienestam, un tika arestēts par iesaistīšanos pretkara atklātā seminārā (teach-in) pie Pentagona. Čomskis kopā ar Mičelu Gudmenu, Denīsu Levertovu, Viljamu Sloanu Kofinu un Dvaitu Makdonaldu nodibināja pretkara kolektīvu RESIST. Lai gan viņš neviennozīmīgi vērtēja 1968. gada protestus, Čomskis uzstājās studentu aktīvistu grupās. Viņš ar kolēģi Luisu Kamfu MIT sāka pasniegt kursus politikā neatkarīgi no Politiskās zinātnes nodaļas. Šinī laikā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts izstrādāja helikopterus, viedās bumbas un citu militāru aprīkojumu karam Vjetnamā. Čomskis teica, ka "liels daudzums [kodol]raķešu vadības sistēmu tika izstrādātas tieši MIT teritorijā" un "90% finansējuma tajā laikā MIT saņēma no Pentagona. Un es personīgi biju tā visa vidū. Es biju militārā laboratorijā [..], Elektronikas izpētes laboratorijā." 1969. gadā studenti bija sākuši protestēt pret kara tehnikas izpēti MIT. Čomskis atbalstīja protestus, tomēr uzskatīja, ka daļa izpētes būtu jāturpina "tīri aizsardzības un atturēšanas mērķim". Šajā laikā seši MIT pretkara studenti aktīvisti tika notiesāti un apcietināti. Čomskis ir sacījis, ka MIT studenti pārcieta to, kam "nevajadzēja notikt", tomēr viņš ir aprakstījis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu kā "brīvāko un godīgāko un kam ir vislabākās attiecības starp fakultāti un studentiem nekā jebkuram citam [un kam ir] diezgan laba vēsture civilo tiesību ziņā". 1970. gadā Čomskis apmeklēja Vjetnamas pilsētu Hanoju, lai sniegtu lekciju Hanojas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē. Vienlaikus viņš apmeklēja arī Laosu un kara radītās bēgļu nometnes.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Noams Čomskis. «If the Nuremberg Laws were Applied…» (angliski). chomsky.info. Skatīts: 2016. gada 16. augustā. If the Nuremberg laws were applied, then every post-war American president would have been hanged.
  2. Robert F. Barsky. Noam Chomsky: A Life of Dissent. Cambridge, MA : MIT Press, 1997. ISBN 978-0-262-02418-1.
  3. Wolfgang B. Sperlich. Noam Chomsky. London : Reaktion Books, 2006. ISBN 978-1-86189-269-0.
  4. Janes McGilvray. Chomsky: Language, Mind, Politics (second izd.). Cambridge : Polity, 2014. ISBN 978-0-7456-4989-4.