Oleksandrs Macijevskis

Vikipēdijas lapa
Oleksandrs Macijevskis
Олександр Мацієвський
Oleksandrs Macijevskis
Personīgā informācija
Dzimis 1980. gada 10. maijā
Kišiņeva, Moldāvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Moldova Moldova)
Miris 2022. gada 30. decembrī (42 gadi)
netālu no Soledaras, Doneckas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina
Pilsonība Karogs: Moldova Moldova, Karogs: Ukraina Ukraina
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ierindnieks
Dienesta laiks 2022
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Struktūra Ukrainas bruņotie spēki
Vienība 119. atsevišķā teritoriālās aizsardzības brigāde
Kaujas darbība Krievijas—Ukrainas karš
Apbalvojumi Ukrainas varonis (2023)

Oleksandrs Macijevskis (ukraiņu: Олександр Ігорович Мацієвський, rumāņu: Alexandru Mațievschi, dzimis 1980. gada 10. maijā Kišiņevā, Moldāvijas PSR, PSRS, miris 2022. gada 30. decembrī netālu no Soledaras, Bahmutas rajons, Doneckas apgabals, Ukraina) bija Ukrainas bruņoto spēku karavīrs, kurš gāja bojā Krievijas iebrukuma laikā. Ukrainas varonis (2023).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1980. gada 10. maijā Kišiņevā, Moldāvijas PSR. Moldovas pilsonis.[1] 1997. gadā absolvējis vidusskolu. Pēc tam iestājās tehnikumā un ieguva elektrotehnikas inženiera izglītību.

2008. gadā Oleksandrs kopā ar sievu un dēlu pārcēlās uz Ukrainu, Ņižinas pilsētu Čerņihivas apgabalā, strādāja savā specialitātē. No Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmās dienas, 2022. gada 24. februāra, viņš devās uz Ņižinas iesaukšanas centru, bet uzreiz nevarēja pievienoties armijai. Viņš palīdzēja būvēt nocietinājumus, sargāja kontrolpunktu, gatavoja degpudeles.

11. martā viņu ieskaitīja Ukrainas bruņoto spēku 119. atsevišķās teritoriālās aizsardzības brigādes 163. atsevišķajā bataljonā (militārā vienība A7329), kas aizsargāja Čerņihivas apgabalu. Oleksandrs izgāja apmācību un tika iecelts par snaiperi. Novembrī viņa vienību pārdislocēja uz Bahmutas rajonu, kur viņš aptuveni mēnesi pildīja uzdevumus. Vēlāk vienību pārvietoja uz Soledaru Doneckas apgabalā.

2022. gada 30. decembrī Macijevska rotu nosūtīja uz netālo teritoriju, kura atradās ienaidnieka kontrolē. Šajā kaujā Oleksandrs cīnījās ar automātu, nevis kā snaiperis. Piecus karavīrus, tostarp Oleksandru Macijevski, izvietoja aizsardzības galējā flangā. Divpadsmit stundu ilgās kaujas laikā rota veiksmīgi atvairīja ienaidnieka uzbrukumus. Kaujas laikā tika zaudēta saziņa ar karavīru grupu un Oleksandru Macijevski. Macijevskis mira no lodes brūcēm nenoskaidrotos apstākļos.

2023. gada februārī Oleksandra Macijevska pīšļus nogādāja mājās. 2023. gada 14. februārī Macijevski apglabāja Ņižinas kapsētā.[2][3]

Karavīram palika māte, sieva un dēls.

Nāves apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 6. martā internetā un plašsaziņas līdzekļos parādījās videoieraksts, kurā bija redzams, kā Krievijas karavīri izpilda nāvessodu neidentificētam, iespējams, ukraiņu kara gūsteknim par vārdiem "Slava Ukrainai!". Ierakstā, kas ilgst 12 sekundes, ir redzams neapbruņots vīrietis militārā formā, kas līdzīga Ukrainas bruņoto spēku militārajai formai, kas stāvēja mežā izraktā bedrē, smēķēja un skatījās uz videooperātoru. Balss aizkadrā krievu valodā kliedza: "Nošaujiet viņu", taču karavīrs atbildēja: "Slava Ukrainai!", mirkli vēlāk viņu nošāva ar vairākām automātisko ieroču šāvienu sērijām. Pirms nogalināšanas viņš, iespējams, bija spiests izrakt sev kapu, jo video redzams, ka viņš atrodas bedrē ar lāpstu aiz muguras.

2023. gada 12. martā Ukrainas drošības dienests beidzot apstiprināja, ka nošautais karavīrs ir Oleksandrs Macijevskis.[4]

Reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu veiktā neapbruņota gūstekņa nošaušana ir izraisījusi nosodījuma vilni ne tikai Ukrainā, bet arī citās pasaules valstīs.

Simtiem tūkstošu lietotāju publicēja Ukrainas karavīra fotoattēlu pirms viņa nošaušanas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā par to, ka viņi ir ukraiņi, par viņu proukrainiskajiem uzskatiem. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka krievu veiktā neapbruņota gūstekņa nošaušana ir pierādījums tam, ka Krievija neievēro starptautiskās humanitārās tiesības un kara paražas.[5] Ukrainas Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja Starptautiskās krimināltiesas prokuroru Karimu Hanu nekavējoties sākt izmeklēšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]