Piedrujas pagasts

Piedrujas pagasts
Novads:	Krāslavas novads
Centrs:	Piedruja
Kopējā platība:	64,8 km2
• Sauszeme:	61,7 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	361
Blīvums (2024):	5,8 iedz./km2
Piedrujas pagasts Vikikrātuvē

Piedrujas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. Robežojas ar sava novada Indras, Kalniešu un Kaplavas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu. Te atrodas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas nodaļa.

Daba

Atrodas Latgales augstienes dienvidu malā, lielāko daļu aizņem Augšzemes pazeminājums, ziemeļrietumu malā — Dagdas pauguraine. Augstākā vieta pagastā — Ostrovokas kalns pagasta ziemeļrietumos — 159,6 m vjl. Iespaidīgākais un galvenais dabas elements pagastā ir varenā Daugavas ieleja ar terasēm un pieteku gravām.

Hidrogrāfija

Upes:

• Daugava
  • Černija
  • Indrica
  • Rosica
    • Savica
  • Krutovka
  • Ļipka
  • Marku upīte

Ezeri: Pagastā vairāki nelieli ezeri:

• Makņu ezers (6,4 ha)
• Kaloda (6 ha)

Vēsture

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.

Muižas

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Piedrujas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās:

• Baļbinovas muiža (499 ha) — 53 vienībās,
• Marku muiža ar Pugačova foļvarku (487 ha) — 36 vienībās,
• Voiceļevas muiža (454 ha) — 36 vienībās,
• Saveiku muiža (316 ha) — 15 vienībās,
• Kuļbovas muiža ar Grigu foļvarku (288 ha) — 17 vienībās,
• Dvorčānu muiža (234 ha) — 8 vienībās,
• Ogorodu muiža (214 ha) — 8 vienībās,
• Pundu foļvarks (130 ha) — 3 vienībās,
• Polujevas foļvarks (111 ha) — 16 vienībās,
• Piedrujas muiža (72 ha) — 163 vienībās,
• Indras muiža (54 ha) — 123 vienībās,
• Pelšu muiža (32 ha) — 2 vienībās,
• Domopoles foļvarks (27 ha) — 5 vienībās,

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Piedrujas pagasta teritorijā atrodas bijušās Piedrujas muižas, Dvorčānu muižas un Marku muižas centri.

1935. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagasta platība bija 164,86 km² un tajā dzīvoja 6793 iedzīvotāji. 1939. gadā to pārdēvēja par Indras pagastu.

Teritoriālās izmaiņas

1945. gadā Indras pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Piedrujas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dvorčānu ciemu.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Piedrujas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Tagadējais Piedrujas pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta dienvidu daļu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 2 550 —     1935 2 340 −0.23% 1959 1 457 −1.95%	Gads Iedz. ±% g.p. 1969 1 271 −1.36% 1979 991 −2.46% 1989 829 −1.77%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 772 −0.65% 2011 518 −3.56% 2021 364 −3.47%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Piedruja (pagasta centrs), Aleksandrova, Lupandi.