Rīgas radio un televīzijas tornis
| Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalas televīzijas tornis | |
|---|---|
| |
  Rīgas radio un televīzijas tornis | |
| Koordinātas: 56°55′26″N 24°08′13″E / 56.92389°N 24.13694°EKoordinātas: 56°55′26″N 24°08′13″E / 56.92389°N 24.13694°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija, Rīga
|
| Adrese | Zaķusalas krastmala 1, LV-1050 |
| Apkaime | Salas |
| Statuss | Pabeigts |
| Celtniecība | 1979—1986 |
| Pabeigts | 1986 |
| Ekspluatācijā no: | 1989. gada |
| Pielietojums | Telekomunikāciju tornis |
| Tehniskais raksturojums | |
| Antena, smaile | 368,5 m |
| Jumts | 222 m |
| Skatu laukums | 98 m |
| Liftu skaits | 4 |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Kims Nikuradze Nikolajs Sergijevskis Viktors Savčenko[1] |
| Būvnieks (i) | RRCT Rīgas Rūpniecības celtniecības trests. SZMMT - Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu metālkonstrukciju montāžas trests. |
| Emporis Nr. | 110997 |
| Ārējā saite | tvtornis.lv |
| Oficiālais nosaukums: Rīgas radio un televīzijas tornis | |
| Aizsardzības numurs | 9168 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā. Torņa augstums ir 369 metri, un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā, fiziskā celtniecība tika pabeigta 1984. gadā, tomēr turpinājās torņa aprīkošana un tikai 1985. gada decembrī no torņa testa režīmā tika uzsākta televīzijas apraide. Pastāvīga televīzijas signāla pārraide tika uzsākta 1986. gada 30. decembrī.[2] Pilnībā celtniecības un montāžas darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.
2024. gada 4. maijā tornī uzvilka Latvijas karogu.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau 1967. gada Latvijas PSR Ministru padomes 30. jūlija lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī Āgenskalnā, nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību tika izvirzīti šādi mērķi: jāpalielina pārraidāmo televīzijas un radio programmu skaits no divām līdz četrām, ievērojami jāpalielina apraides zonas, jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības u.c.) sakaru nodrošināšanai.
1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā un citur. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās Rīgā, viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelītes ezera abi speciālisti, aplūkojot apkārtni, atzina, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torņi vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet arī kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Speciālisti atzina, ka televīzijas tornim jāatrodas Rīgas centrā, un vispiemērotākā vieta esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no lidostas. Tā izrādījās Zaķusala. Vietas izvēli akceptēja Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris un LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis.
Tikai pēc tam ģeoloģiskais slēdziens norādīja, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja — valdība jau bija akceptējusi celtniecību.
Televīzijas torņa projektēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Kims Nikuradze. Tajā laikā visur — gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Maskavā un Berlīnē — bija ļoti līdzīgi dzelzsbetona torņi, kuriem atšķīrās tikai to augšgals. Nikuradze uzskatīja, ka vajadzētu būvēt tērauda torni, jo tādējādi tam varētu piešķirt izteiksmīgu izskatu. Tomēr, lai būtu no kā izvēlēties, tika uzzīmēti pieci projekti, kā arī izgatavoti maketi. Projekta galīgo variantu izvēlējās Rīgas arhitekti Gunāra Asara vadībā.
Celtniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Televīzijas torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā, un lieli nopelni šajā procesā bija Republikāniskā radiocentra direktoram Sergejam Lazarevskim un galvenajam inženierim Ināram Jēkabsonam. Celtniecības sākumposmā tika likti torņa pamati. Zem katra televīzijas torņa balsta tika iegremdētas 20 dzelzsbetona caurules jeb čaulpāļi, kas 24—27 metru dziļumā tika balstīti uz dolomīta slāņa. Čaulpāļi ar speciālu vibrēšanas tehniku tika iedziļināti zemē līdz dolomītam, no tiem tika izņemta zeme un pēc tam tie tika piepildīti ar betonu.
1980. gadā Sakaru ministrijā tika nodibināta īpaša struktūrvienība — Sakaru objektu celtniecības direkcija, kurai tika uzticēti divi uzdevumi. Pamatobjekts bija tagadējās RRTS celtniecība, bet otrs bija tā saucamais objekts Signāls, automātiskās apziņošanas un trauksmes sistēma. No 1981. gada par Sakaru objektu celtniecības direkcijas galveno inženieri kļuva Uldis Rutks.
No Čeļabinskas pa dzelzceļu līdz Saulkalnes stacijai pienāca mezgli jeb metāla posmi — divus metrus augstas metāla kastes. Tos ar treileriem naktīs pārveda uz Zaķusalu, kur ar krānu izkrāva un uz zemes izvietotā rotējošā konduktorā posmus pa trim sametināja kopā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu metinājumu, rūpīgi pārbaudīja kvalitāti. Pilnīgi visas šuves tika pārbaudītas ar ultraskaņas metodi. Turklāt daļu šuvju, aptuveni 30 procentus, pārbaudīja ar portatīvu rentgena iekārtu. Tāpēc šobrīd var garantēt ļoti augstu ticamību, ka nekādu metinājuma defektu nav. Pēc tam sametinātos mezglus cēla ar celtni augšā un ar konduktoru palīdzību uzlika vietā, nostiprināja ar ķīļiem un pēc tam metināja jau no pārvietojama tiltiņa no iekšpuses un no ārpuses.
Torņa celtniecībā tika pielietota pilnīgi jauna un 1980. gados Latvijā unikāla metode — antenas daļu metināja pilnībā uz zemes un montēšana notika pretējā kārtībā, tādējādi vispirms tika samontēta smaile un pēc tam ar celšanas mehānismiem tā tika celta ik pa posmam uz augšu. Uz zemes speciālā stendā klāt tika metināts katrs nākamais posms — tas ir, antenu "audzēja" no augšas uz leju. Tas notika tad, kad torņa balsti bija samontēti tikai daļēji, jo torņa celtnis varēja samontēt balstus tikai līdz 107 metru augstumam. Tālākai montāžai tika izmantots celtnis, kurš bija uzstādīts uz antenas daļas.
Arī torņa starpstāvu konstrukcijas tika celtas augšā ap šo antenas daļu, vispirms tās samontējot uz zemes un tad ar pacelšanas sistēmu ceļot augšā un tur piemetinot. Torņa antenas daļa ir balstīta uz tā saucamo centrālo karkasu, kurš pašlaik sākas 88 metru augstumā virs zemes. Kad tika montēts pēdējais antenas daļas posms un zem tā arī centrālais karkass, tad visa šī konstrukcija, kuras masa bija aptuveni 500 tonnu, tika izbīdīta par 88 metriem uz augšu. Noslēguma izbīdīšana tika uzsāka 1984. gada 2. novembrī, un jau 13. novembrī tornis sasniedza projekta plānoto augstumu 368 metrus. Ļoti sarežģīta celtniecības operācija bija centrālās daļas apšuvuma pacelšana, kas bija gatavots no īpaša metāla — kortena tērauda. Tas tika sametināts uz zemes, un tad šīs 27 metrus augstās apšuvuma detaļas tika celtas augšā. Celtniecības gaitā tika kontrolēta torņa pamatu nosēšanās. Būvējot tornis kļuva arvien smagāks, dolomīta slānis apakšā vienmērīgi ieliecās, celtniecības darbu beigās šī slāņa ieliekums sasniedza apmēram vienu centimetru. Pamatu nosēšanās nevienmērība nepārsniedz vienu milimetru.
Sākotnējais plāns paredzēja, ka televīzijas torņa celtniecība tika pabeigta salīdzinoši īsā laika posmā — līdz 1985. gadam, tomēr jau 1984. gadā kļuva skaidrs, ka līdz nākamajam gadam torņa celtniecību nebūs iespējams pabeigt. Tika nolemts, ka celtniecību nepieciešams sadalīt divos posmos, pirmo posmu pabeigt 1985. gadā, bet otrā posma pabeigšanu atvirzīt uz vēlāku laiku, lai varētu pabeigt visus celtniecības darbus. Pirmā posma būvniecības noslēgumā tika plānots ekspluatācijā nodot daļu telpu, daļu stāvu tornī, daļu antenu un uzstādīt vienu raidītāju. Faktiski nepabeigtā zālē tika samontēts pirmais firmas Tesla raidītājs, kurš 1985. gada 28. decembrī sāka pārraidīt pirmās eksperimentālās pārraides 28. kanālā. Neskatoties uz to, ka celtniecības darbi turpinājās, plāns bija izpildīts.
Regulāra televīzijas pārraižu translēšana 28. kanālā tika uzsākta 1986. gada janvārī. Celtniecība un montāža televīzijas tornī turpinājās līdz 1989. gadam un kopumā visi darbi ilga desmit gadus. Pašlaik radio un televīzijas tornis vairākkārt ir pārsniedzis sākotnēji izvirzīto mērķi — ievērojami palielināt apraides teritoriju, uzlabojot radio un televīzijas apraides kvalitāti.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas televīzijas tornis ir vienlaidus brīvi stāvoša metāla konstrukcija. Torņa kopējais augstums ir 368 metri, kas to ierindo trešajā vietā Eiropā. Augstāki ir tikai Ostankinas televīzijas tornis Maskavā (540,1 m) un Kijivas televīzijas tornis (385 m). Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākā brīvi stāvošā konstrukcija Eiropas Savienībā. Tornis sastāv no pamata jeb tehniskās ēkas, trim balstiem, centrālās daļas un antenu daļas.
Torņa pamatu veido dzelzsbetona čauļpāļi, kas 24—27 metru dziļumā balstās dolomīta slānī. Torņa projektēšanas gaitā ir ņemta vērā arī plūdu un zemestrīču varbūtība. Tornis ir celts, lai izturētu 7,5 balles (pēc Rihtera skalas) stipru zemestrīci. Pati Zaķusala ir 6—7 metrus virs jūras līmeņa. Tornim jāiztur arī vēja brāzmas — 44 m/s. Ārējo faktoru iedarbībā torņa svārstību amplitūda ir neliela, jo 198 metru augstumā ir piestiprināti trīs svārsti — katrs aptuveni 10 tonnas smags — torņa svārstību samazināšanai. Interesants ir fakts, ka temperatūras izmaiņas var izraisīt 2,4 metru lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.
Tehniskā ēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starp televīzijas torņa trim balstiem atrodas tehniskā ēka. Tajā izvietotas administratīvās telpas, raidītāju zāle un citas tehniskās telpas. Izņemot vestibilu un liftu, visas pārējās torņa telpas ir slēgtas apmeklētājiem.
Balsti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti. Divos torņa balstos ir izvietoti firmas Assinter Otis ātrgaitas slīpie lifti, kas 42 sekundēs nogādā apmeklētājus skatu laukumā (97 metru augstumā). Trešajā balstā atrodas kāpnes un dažādas tehniskās komunikācijas.
Centrālā daļa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Centrālā torņa daļa — 88—222 metri ir izveidota, savienojot torņa balstus un apšujot tos ar speciālu materiālu — leģētā tērauda paveidu "kortena tēraudu". Aiz centrālās daļas apšuvuma izvietotas dažādas tehniskās iekārtas. Šajā daļā darbojas vertikālais lifts. Vēja ietekmē svārstību amplitūda ir neliela, jo 198 metru augstumā piestiprināti trīs svārsti — katrs pa 10 tonnām, torņa svārstību samazināšanai.
Antenu daļa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augšējā torņa daļa — 222—368 metri ir cilindriskas formas uz augšu sašaurināta konstrukcija. Šajā daļā ir izvietotas radio un televīzijas raidošās antenas. Antenu daļa noslēdzas ar tā saucamo karogmastu. Antenu daļā, līdz pat 308 metru augstumam, darbojas zviedru firmas Alimac pacēlājs. Atlikušajos 44 metros līdz karogmastam ir izvietotas iekšējās kāpnes. Temperatūras izmaiņas var izraisīt arī 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.[4]
Radio stacijas, kuras raida no Rīgas radio un televīzijas torņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 2. novembrī
| Radio stacijas vārds | frekvence, MHz | ERP (jauda KW) | Raidītāja
Augstums (m) |
|---|---|---|---|
| Radio Roks | 88.6v | 1 | 174 |
| Radio SWH Rock | 89.2v | 2.63 | 191 |
| Radio SWH Gold | 90.0h | 0.501 | 191 |
| Latvijas Radio 1 | 90.7h | 35.481 | 274 |
| Latvijas Radio 2 | 91.5h | 35.481 | 274 |
| Retro FM Latvija | 94.5v | 0.501 | 191 |
| Relax FM | 94.9v | 1.995 | 174 |
| Latvijas Radio 6 | 95.8h | 0.7 | 191 |
| TOPradio | 98.3v | 2.63 | 174 |
| Lounge FM | 99.5h | 4.266 | 274 |
| Radio SWH LV | 100.0v | 1.585 | 191 |
| Latvijas Kristīgais radio | 101.8h | 5.6 | 274 |
| Radio Skonto Plus | 102.3h | 0.234 | 191 |
| Avtoradio | 103.2h | 0.251 | 100 |
| Latvijas Radio 3 | 103.7h | 9.55 | 274 |
| European Hit Radio | 104.3h | 4.786 | 274 |
| Radio SWH | 105.2h | 13.183 | 274 |
| Radio SWH Plus | 105.7h | 4.074 | 274 |
| Star FM | 106.2h | 3.162 | 274 |
| RadioTEV | 106.8h | 0.501 | 191 |
| Radio Skonto | 107.2h | 3.981 | 274 |
| Latvijas Radio 4 | 107.7h | 6.607 | 274 |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rakstā izmantota publikācija žurnāla "Sakaru Pasaule" 2005. gada 4. numurā[novecojusi saite].
- ↑ Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Puse. ISBN 9984-527-61-1 286. lpp.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). «Radio un televīzijas raidošais centrs». Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 562. lpp.
- ↑ Televīzijas tornī karogu paceļ 368 metru augstumā lsm.lv 2024. gada 4. maijā
- ↑ Rīgas radio un televīzijas torņa vēsture Arhivēts 2020. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē., lvrtc.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas radio un televīzijas tornis.- Televīzijas torņa profils Emporis.com
- Zaķusalas televīzijas torņa oficiālā mājas lapa Arhivēts 2020. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mājas lapa.
- Sīkāk par Televīzijas torni portālā Cita Rīga.
