Pāriet uz saturu

Rokišķi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rokiški)
Rokišķi
Pilsēta
Rokišķu centrālais laukums
Rokišķu centrālais laukums
Karogs: Rokišķi
Karogs
Ģerbonis: Rokišķi
Ģerbonis
Rokišķi (Lietuva)
Rokišķi
Rokišķi
Koordinātas: 55°58′0″N 25°35′0″E / 55.96667°N 25.58333°E / 55.96667; 25.58333Koordinātas: 55°58′0″N 25°35′0″E / 55.96667°N 25.58333°E / 55.96667; 25.58333
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pirmo reizi minēta 1499. gadā
Pilsētas tiesības no 1920. gada
Augstums 133 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 11 606
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss LT-42001
Mājaslapa www.rokiskis.lt
Rokišķi Vikikrātuvē

Rokišķi (lietuviešu: Rokiškis) ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā netālu no Latvijas—Lietuvas robežas, apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas. Rokišķu rajona centrs, Cēsu sadraudzības pilsēta.

Rokišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā.[2] 13.—15. gadsimtā tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pirmo reizi rakstos minēti 1499. gadā, vēlāk kā kņazu Krošinsku (lietuviešu: Krošinskiai, poļu: Kroszinski) rezidence Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā. 1715. gadā to ieguva Tīzenhauzenu dzimta (poļu: Tyzenhauz), kas uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Mateja baznīcu un muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Rokišķu reģionālais muzejs. Pilsētu pārbūvēja klasicisma stilā.

Rokišķi bija Polijas-Lietuvas kopvalsts daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu pēc Polijas dalīšanas anektēja Krievijas impērija. Pilsētu sākotnēji iekļāva Lietuvas guberņā, pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņā, beidzot 1843. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kauņas guberņā.

Rokišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Radvilišķu dzelzceļš.

1915. gadā Vācijas impērijas armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Rokišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Rokišķiem piešķīra pilsētas tiesības.

Rokišķi ir Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas, 1932-2010) un Liepājas bīskapa Antonija Urbša (1879-1965) dzimtā pilsēta.

Leģenda par Rokišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus (lietuviešu: kiškis).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1823200
1868529
18972 700
18993 000
19234 325
19314 630
19395 480
19595 500
19709 153
197611 800
197913 192
198917 826
200116 746
201015 325
  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
  2. Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.