Pāriet uz saturu

Rudbāržu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rudbāržu ciems)
Rudbāržu pagasts
Rudbāržu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Rudbārži
Kopējā platība:[1] 110,5 km2
 • Sauszeme: 108,1 km2
 • Ūdens: 2,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 752
Blīvums (2024): 7,0 iedz./km2
Rudbāržu pagasts Vikikrātuvē

Rudbāržu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Raņķu, Skrundas, Nīkrāces un Laidu pagastiem, kā arī Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastiem.

Pagasta austrumu daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, bet rietumu daļa - Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē. Rietumu pusē arī atrodas augstākā vieta pagastā - 129,2 m vjl.

Ezeri un ūdenskrātuves

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Kalvenes pagasta robežojas ar Ilzika ezeru, taču šis ezers neatrodas pagasta teritorijā. Savukārt pašā pagastā galvenokārt mākslīgi uzpludināti dīķi: Rudbāržu dzirnavezers (4,1 ha, uz Kojas), Bāliņu, Gobzemju u.c. dīķi.

Rudbāržu muižas kungu māja (1922).

Mūsdienu Rudbāržu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunapuzes muiža (Gut Neu-Appusen, Kokapuze), Jaunpelces muiža (Gut Neu-Pelzen), Jaunsieksātes muiža (Gut Neu-Seeksaten, Jaunsieksāte), Kalnamuiža (Gut Berghof, Sieksāte), Rudbāržu muiža (Gut Rudbahren, Rudbārži).

1935. gadā Aizputes apriņķa Rudbāržu pagasta platība bija 100,14 km² un tajā dzīvoja 1731 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Rudbāržu, Lēnas un Pelču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rudbāržu ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Aizputes (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. 1959. gadā Rudbāržu ciemam pievienoja likvidētos Pelču un Sieksātes ciemus, 1959. gadā padomju saimniecības «Nīkrāce» teritoriju pievienoja Nīkrāces ciemam, 1966. gadā pievienoja Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju, 1977. gadā pievienoja daļu Skrundas lauku teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rudbāržu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 100—    
19591 750−16.7%
19691 524−12.9%
GadsIedz.±%
19791 406−7.7%
19891 372−2.4%
20001 292−5.8%
GadsIedz.±%
2011972−24.8%
2021787−19.0%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudbārži (pagasta centrs), Sieksāte, Marijas muiža, Jaunsieksāte, Kandeļi.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP