Skrundas novads

Vikipēdijas lapa
Skrundas novads
(2009—2021)
Skrundas novada karogs Skrundas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Skrunda
Kopējā platība:[1] 556,9 km2
 • Sauszeme: 537,9 km2
 • Ūdens: 18,9 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 4 526
Blīvums (2021): 8,4 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: skrunda.lv
Skrundas novads Vikikrātuvē

Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus.

2021. gadā Skrundas novadu pievienoja Kuldīgas novadam.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novada teritorijas lielākā daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, A daļu aptver Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma DR daļa.

Skrundas pagasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pagasta teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs — lielāko daļu aizņem fluvioglaciālie un limnoglaciālie smilšainie līdzenumi, pašos D limnoglaciālie putekļainie un mālainie līdzenumi.

Nīkrāces pagasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīkrāces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes malā — Bandavas un Embūtes paugurainē, kas pazeminās no 60—80 m virs jūras līmeņa R daļā līdz 50-70 m virs jūras līmeņa A daļā, kur sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Paugurainē virsu saposmo gravas un senlejas, augstākā vieta (131,9 m virs jūras līmeņa) ir pagasta DR daļā.

Rudbāržu pagasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudbāržu pagasta A daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā (augst. 40-60 m vjl.), R daļa — Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē (augst. > 100 m vjl., augstākā vieta — 129,2 m vjl.).

Raņķu pagasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raņķu pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs. Lielākajai teritorijas daļai raksturīgs plakans un viļņots līdzenums, kuru veido limnoglaciālie māla un smilts nogulumi.

Aizsargājamās teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novada Nīkrāces pagastā atrodas Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums, tā platība ir 953 ha. Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums atrodas Kursas zemienes dabas rajonā — Pieventas līdzenuma D daļā. Zemes virsa lieguma teritorijā ir samērā līdzena, vietām lēzeni viļņota. Pacēlumu relatīvais augstums reti pārsniedz 3 m. Līdzenuma absolūtais augstums teritorijas D daļā — 50-60 metri v.j.l., Z daļā — 30-40 metri v.j.l. Saposmots reljefs izveidojies pie Ventas pietekām, kuras lejtecē plūst pa dziļi izgrauztām gravām. Ventas ielejas dziļums sasniedz pat 25-30 m. Nogāzes stāvas, vietām kraujveidīgas, terasētas, pārklātas ar smiltīm. Kraujās nereti atsedzas devona ieži. Ielejas dibenu aizpilda smilts un smilšainas grants nogulumi. Pamatiežu virsu lieguma teritorijas Z daļā veido augšdevona Famenas stāva Šķērveļa svītas ieži — dolomīti, māli, smilšakmeņi, aleirolīti. Lieguma teritorijas D daļā Ventas kreisajā krastā atsedzas vidusjuras Keloveja stāva ieži — smilšakmeņi, smilts, aleirolīti, merģeļi, dažviet brūnogļu starpslāņi, bet Ventas labajā krastā apakškarbona Turnē stāva Lētīžas svīta — dolomīti, māli, aleirolīti, smilšakmeņi, konglomerāti. Lieguma teritorijas pašos D augšperma Kazaņas stāva ieži — kaļķakmeņi, oolītiski dolomīti. Pamatieži atsedzas Ventas un tās pieteku krastos un gultnēs, Ventas gultnē dolomīti un smilšakmens veido daudzas krāces. No Šķērveļa ietekas līdz Kuldīgai Ventas krastos ir karbona un devona dolomīti (Gobziņu klintis, Ātraiskalns u.c.). Ventas un Šķērveļa ielejas posmā atsegumos bieži sastopami zilzaļo aļģu onkolītu sakopojumi, stromatolītu garoziņas un lēcas. Dolomīti parasti ir kramoti (krama daudzums līdz 90 %). Nogulumu biezums atsegumos 1,5 — 6 m. Pamatiežus klāj plāna pārsvarā pēdējā apledojuma nogulumu sega, ko vietām pārsedz purva un aluviālie nogulumi. Ledāju nogulumu biezums gar Ventas labo krastu ir līdz 10 m, citur 10 — 20 m.

Ātraiskalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventas krastā 5 km augšpus Lēnām ir līdz 20 m augsta krauja — Ātraiskalns, kura apakšējā daļā atsedzas smilšakmeņi, bet virs tiem atrodas dolomītu pārkare. Apmēram 300 m no Šķērveļa ietekas Ventā ir Šķērveļa dolomītu atsegums — zaļganpelēku dolomītu krauja. Šķērveļa pietekas Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī ir baltu, dzeltenīgu un pelēcīgu smilšu atsegumi — Zoslēnu atsegumi. Augstākais no tiem ir Zoslēnu rags (14 m). Lētižas labajā pakrastē pie Pulverniekiem ir Lētižas brūnogļu atsegumi — raksturīgākais brūnogļu slānis Latvijā (biezums krastā ~ 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m). Dabā to vairs nevar redzēt, jo pakrasti klāj nobiras un tā ir apaugusi. Brūnogļu un lēcas Lētižas (arī pie Vormsātiem) un Šķērveļa (lejpus Zoslēniem) ielejās ir pirmoreiz Latvijā konstatētās brūnogles.

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novadā ir daudz derīgo izrakteņu atradnes — māls, grants, smiltis, kūdra un arī dolomīts. Skrundas novadā ir bagātīgs ģeoloģiskais potenciāls — derīgie izrakteņi, gan īpaši aizsargājamie ģeoloģiskie dabas objekti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pils 1661. gadā.

Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.[4] No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novadā ietilpa 4 pagasti un 1 pilsēta. Lielākais pagasts pēc platības bija Skrundas pagasts, bet pēc platības pilsēta - Skrunda.

Administratīvā vienība Ģerbonis Centrs Platība

(km2)

Platība

(%)

Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju skaits

(%)

Iedzīvotāju blīvums Attālums līdz novada centram
Nīkrāces pagasts Dzelda 130,51 24 657 12 5,4 15
Raņķu pagasts Raņķi 46,48 8 451 8 11,2 13
Rudbāržu pagasts Rudbārži 110,42 20 1 019 18 9,7 9
Skrundas pagasts Skrunda 257,91 47 1 102 20 4,7 0
Skrundas pilsēta 7,9 1 2 291 42 290,0

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novada lielākā apdzīvotā vieta bija Skrundas pilsēta, kas arī bija novada centrs, kurā dzīvoja 2 291 iedzīvotājs. Skrundā atrodas veikali, 2 bibliotēkas, 2 kafejnīcas, vidusskola, bērnudārzs, pasts, kultūras nams, novada pašvaldība, viesnīca, poliklīnika, aptieka un luterāņu baznīca.

Rudbāržos atrodas veikals, bibliotēka, pamatskola, pasts, pagasta pārvalde, kultūras nams, veselības aprūpes punkts un Rudbāržu luterāņu baznīca. Dzeldā atrodas 2 veikali, bibliotēka, kafejnīca, sākumskola, pasts, pagasta pārvalde, brīvā laika pavadīšanas centrs. Jaunmuižā ir veikals, pamatskola un pasta vēstuļu savākšanas kastīte. Raņķos atrodas veikals, bibliotēka, pasts, sākumskola, bērnudārzs, viesu māja un medpunkts. Ciecerē atrodas veikals un autoserviss. Pumpuros atradās likvidētā Skrundas arodvidusskola. Sieksātē atrodas Piena muiža (Berghof). Lēnās atrodas veikals un piemineklis Oskaram Kalpakam. 2 kilometrus no Lēnām atrodas Lēnu katoļu baznīca. Pansionāta ciemā atrodas aprūpes nams "Valtaiķi". Internātskolas ciemā 2 kilometrus no Rudbāržiem līdz 2017. gadam atradās Rudbāržu sanatorijas internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, kurā mācījās skolēni ar īpašām vajadzībām.[5] Rūnaišu ciems ir izveidojies pie Skrundas zivju dīķiem.

Nr. Pilsēta vai ciems Ģerbonis Iedzīvotāju skaits Attālums līdz novada centram
1 Skrunda 2 291
2 Rudbārži 478 9
3 Dzelda 380 15
4 Jaunmuiža 291 11
5 Kušaiņi 184 2
6 Raņķi 160 13
7 Ciecere 99 3
8 Pumpuri 68 6
9 Sieksāte 65 9
10 Lēnas 60 9
11 Pansionāts 59 12
12 Smilgas 50 2
13 Internātskola 48 10
14 Rūnaiši 39 1,7
15 Plostnieki 36 16
16 Nīkrāce 30 21
17 Vēršmuiža 24 2
18 Marijas muiža 23 15
19 Birži 21 11
20 Niedre 20 13
20 Tukums 20 15
20 Bērzkrogs 20 9
20 Līce 20 11
24 Videnieki 19 18
25 Jaunsieksāte 17 8
26 Altrupe 16 20
27 Kandeļi 14 9
28 Bračas 12 14
28 Vecsieksāte 12 9
28 Laukmuiža 12 16
28 Kokaudze 12 7

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[6]
Latvieši (4675)
  
88.7%
Lietuvieši (214)
  
4.1%
Krievi (164)
  
3.1%
Ukraiņi (64)
  
1.2%
Cita tautība (152)
  
2.9%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas Balsu skaits % Vietas
Latvijas Reģionu apvienība 1082 55.95 9
Zaļo un Zemnieku savienība 436 22.54 3
No sirds Latvijai 363 18.77 3

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas novads Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.

Skrundas novada svarīgākie klimatiskie rādītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0 °C, tiek uzskatīts par siltā perioda iestāšanos.. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas 30. novembrī. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5 °C) Skrundas novadā ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10 °C) 136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15 °C) ir 65 dienas (25. VI — 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas augšanas temperatūrai.
  • Pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa temperatūra augstāka par 10 °C) sasniedz 19 °C. Daudzos apkārtējos novados (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks — 17,5 °C — 18 °C. − vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta — 20,5 °C. Apkārtējos novados 18,0° — 19,5°.
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C)

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
  4. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.
  5. Izremontētas, bet tukšas - kāda būs slēgto skolu ēku nākotne? Arhivēts 2020. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. Aisma Orupe, NRA, 2017
  6. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]