Sofijas apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sofijas apgabals
Софийска област
—  apgabals  —
Iskaras aiza netālu no Zaseles ciema
Iskaras aiza netālu no Zaseles ciema
Apgabala atrašanās vieta BulgārijāApgabala atrašanās vieta Bulgārijā
Administratīvais centrs Sofija
Valsts Karogs: Bulgārija Bulgārija
Platība  [1]
 - Kopējā 7 059 km²
Iedzīvotāji (2011)[2][3]
 - Kopā 247 489
 - Blīvums 35/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Sofijas apgabals Vikikrātuvē

Sofijas apgabals (bulgāru: Софийска област) ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Sofijas — vārdā. Apgabalā nav iekļauta pati Sofijas pilsēta, kurai ir atsevišķa apgabala statuss. Tas robežojas ar Serbiju ziemeļrietumos, Sofijas pilsētas apgabalu, Pernikas un Kjustendilas apgabalu rietumos, Blagojevgradas un Pazardžikas apgabalu dienvidos, Plovdivas un Lovečas apgabalu austrumos un Vracas un Montanas apgabalu ziemeļos.

Pēc platības tas aizņem 7059 km²[1] un sadalīts 22 pašvaldībās, tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 247 489 (2011. gada februārī).[2][3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvēsture un senatne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neolithic pottery discovered near Chavdar
Netālu no Čavdaras atrastā neolīta keramika

Arheoloģiskie izrakumi netālu no Čavdaras liek pieņemt, ka cilvēki šai reģionā ir apmetušies jau vismaz pirms 7000 gadiem.[4] Agrākie pierādījumi par masveida apdzīvotību meklējami Trāķijas laikos, ieskaitot tumulus (apbedījumu pilskalnus), kas joprojām ir vāji izpētīti.[5] Saskaņā ar Tukidīdu, teritorijas uz ziemeļiem no Vitošas apdzīvojušas trāķiešu ciltis tilataji un treri. Bija arī zināms, ka triballu cilts apdzīvojušas reģionu ap Serdiku. Serdi, ķeltu cilts, kas parādījās izzudušo treru un tilataju vietā,[6] pirmo reizi tika pieminēti 29. gadā p.m.ē. Romiešu ģenerālis Marks Licinijs Krass tajā gadā sāka savu kampaņu pret triballiem, un 27. gadā p.m.ē. viņa karaspēks ieņēma Serdiku.

Fēlikss Filips Kanics, pirmais cilvēks, kurš pamatīgi izpētīja Iskaras aizas apgabalu, identificēja astoņas Romas kastellas, ko viņš uzskatīja par pierādījumu par lielo stratēģisko nozīmi, ko romieši piešķīra aizai. Ceļš, kas to šķērsoja, savienoja romiešu zemes no Salonikiem līdz pat Dākijai.[5] Tomēr līdz pat mūsdienām aiza bija grūti pieejama, pateicoties tās nelīdzenajam reljefam. Rezultātā iedzīvotāji bija daļēji izolēti no pārējās pasaules un relatīvi aizsargāti no kariem un iebrukumiem. Daži no Mēzijas iedzīvotājiem tādējādi Iskaras upes rajonā atrada drošu patvērumu vēlāk 5. gadsimtā, kad provinci apdraudēja huņņu un gotu reidi.

Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gotu uzbrukumiem sekoja plaša dienvidu slāvu apmešanās teritorijās uz dienvidiem no Donavas 580. gadu sākumā.[7] Austrumromas impērija jeb Bizantija tajā laikā nebija spējīga aizstāvēt šīs teritorijas. Lielākajai daļai bizantiešu karaspēka sargājot Āzijas bagātās provinces no arābu un persiešu triecieniem, pat salīdzinoši mazie un neorganizētie slāvu uzbrukumi izraisīja haosu visā Mēzijā.[7] Daudzi slāvi pakāpeniski sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem un tos asimilēja.[7] Teritorija formāli palika bizantiešu kontrolē līdz 809. gadam, kad Krums ieņēma Serdiku un nogalināja apmēram 6000 karavīru un civiliedzīvotāju.[8] Kaut kad 10. gadsimtā tika sākta Bojanas baznīcas celtniecība.[9]

Apkārtnes baznīcas un klosteri uzplauka Otrās Bulgārijas caristes laikā. Cars Ivans Aleksandrs ap Sredetu (bijušo Serdiku) izveidoja 14 klosteru loku ar noteikumiem un organizāciju, kas bija līdzīga klosteru klasterim uz Atosa kalna Grieķijā, bulgāru valodā nosauktu par Sveta Gora.[10] Sofijas Sveta Gora ietver tempļus un klosterus visā mūsdienu Sofijas apgabalā, sākot no Planas un Vitošas kalniem dienvidos līdz Dragomanai un Stara Planinas nogāzēm ziemeļdaļā. Daži no tiem tika izveidoti jau Pirmajā Bulgārijas caristē vai vienkārši pirms Ivana Aleksandra valdīšanas. Bez šiem klosteriem līdz Otrajai impērijai var izsekot vēl virknei citu, mazāku tempļu. Tie ietver Svētā Nikolaja baznīcu Bukovecā, ko 12. gadsimtā uzcēla krustneši.[11] Krustnešu klātbūtne vēsturiski apliecināta arī ap Bovu, kuru, domājams, nodibinājis līdzīga vārda Ceturtā krustakara bruņinieks, kurš kļuvis par cara Kalojana vasali.[12]

Osmaņu valdīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Sofijas apgabala teritorija ir bijusi svarīga daļa no revolucionārajiem rajoniem 1876. gada Aprīļa sacelšanās laikā .

Trešās Bulgārijas valsts pakļautībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Painting of Bulgarian Prince Alexander I observing the battle of Dragoman
Bulgārijas princis Aleksandrs I Battenbergs, novērojot cīņas pret serbu spēkiem netālu no Dragomanas

Dažus gadus pēc Ziemeļu Bulgārijas atbrīvošanas 1878. gadā bulgāru nacionālisti organizēja apvērsumu osmaņu provincē Austrumrumēlijā un paziņoja par tās apvienošanos ar Bulgārijas kņazisti.[13] Serbijas Karaliste iebilda pret šādu savas konkurentes nostiprināšanos. Serbijas karalis Milans I 1885. gada 14. novembrī pieteica karu Bulgārijai, bet Serbijas spēki tika uzveikti Slivņicas kaujā no 17. līdz 19. novembrim. Vēl viena izšķiroša Bulgārijas uzvara notika Gurguļatā, kur bulgāru karavīri un brīvprātīgie apturēja serbu Morāvijas divīziju un neļāva tai pastiprināt galvenos Serbijas spēkus Slivnicā.[14]

Otrā pasaules kara laikā šajā apgabalā atradās vairākas pretošanās vienības. Galvenokārt uz padomju spēkiem orientētā pretošanās — Tautas atbrīvošanas sacelšanās armija, TASA — tika organizēta īpaši apgabalos ap Botevgradu un Ihtimanu.[15] Bulgārijas valdības armija, kas tolaik bija daļa no Ass lielvarām, pret partizāniem vērstās operācijas uz 1944. gadu bija kļuvušas niknākas. 1944. gada janvārī Dienvidslāvijas dienvidu daļā ar radioiekārtām no gaisa izpletņoja speciālo operāciju majoru Viljamu Frenku Tompsonu un seržantu Kenetu Skotu; viņu misija bija nodrošināt sakarus starp Lielbritānijas armiju un TASA.[16] Abi pievienojās 100 slikti bruņotu bulgāru partizānu grupai un 1944. gada maijā iekļuva Bulgārijā.

Pēc dažiem sākotnējiem panākumiem grupa tika sagrauta, un Tompsons tika notverts netālu no Elešnicas kopā ar duci Bulgārijas partizānu. Pēc citu partizānu nocirsto galvu demonstrācijas uz mietiem, viņus spīdzināja valdības karaspēks un viņu paramilitārie palīgi — žandarmērija.[17] Viņa komunistisko simpātiju un brīvās bulgāru un krievu valodas prašanas dēļ Tompsonu un pārējos pretošanās cīnītājus nošāva.[16][18] Vairāki ciemati šajā apgabalā pēc kara tika apvienoti vienā ciematā Tompsonā, kas nosaukts britu virsnieka vārdā.[19]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rila kalns, kas skatīts no Reļovo, Samokovas pašvaldībā

Pēc teritorijas Sofijas province ir otra lielākā Bulgārijā.[20] Tajā ir arī visvairāk pašvaldību — 22. Zemākās teritorijas atrodas 350 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt visaugstākais kāpums pārsniedz 2900 metrus, kas ietekmē reljefa, augsnes un klimatiskos faktorus.

Mērens klimats, taču ar aukstām ziemām, aukstiem avotiem un upēm apgrūtina citādi auglīgo kalnu ieleju izmantošanu lauksaimniecībā.[20] Stara Planina, Sredna Gora un Rila ir galvenās kalnu grēdas, kuras šķērso apgabalu, savukārt Plana un Vitoša pilnībā atrodas tās teritorijā. Balkānu pussalas augstākā virsotne Musala paceļas 2925 metrus virs jūras līmeņa Rilas grēdā apgabala dienvidu galā.[21]

Precīzs Musalas augstums tika izmērīts tikai 1932. gadā, ko veica ekspedīciju no Kara ministrijas Valsts ģeogrāfiskā institūta. Iepriekš Vihrena kalns Bulgārijas dienvidrietumos tika neprecīzi uzmērīts un pasludināts par valsts augstāko virsotni. Tas padarīja Mitikas virsotni Olimpa kalnā Grieķijā, kas pacēlās trīs metrus augstāk par Vihrenu, par augstāko Balkānu pussalā. Apgalvo, ka vietējie iedzīvotāji Bulgārijā sākuši rakšanu pie Vihrena, lai paceltu tā virsotni un atjaunotu tā statusu, taču 1932. gada militārā ekspedīcija gan Vihrenu, gan Musalu izmērīja tikai 15 centimetru kļūdas robežās un tādējādi izbeidza sāncensību.[21]

Rilas grēda ir arī Iskaras,[22] garākās upes, kas pilnībā plūst Bulgārijas teritorijā, avots. [23] Tā ir Donavas pieteka un ietilpst Melnās jūras upes baseinā. 23 km garā Černi (Melnā) Iskara tiek uzskatīta par upes galveno straumi, kuras izteka ir no Čamovsko ezera (2500 m) uz ziemeļaustrumiem no Damgas virsotnes (2669 m), no kurienes upe plūst ziemeļaustrumu virzienā caur Govedarci ieleju un tās ezeriem. Upe ieiet Balkānu kalnos pie Novi Iskaras pilsētas un veido garu un iespaidīgu aizu, kuras nogāzes sasniedz 200 m līdz 500 m augstumu dažos punktos.[24] Iskaras aiza ir 70 km gara starp tās sākumu Kurilo, Novi Iskaras apkaimē, un Ļutibrodas ciematu, kur tā beidzas. Citas upes, kas plūst cauri provinces teritorijai, ir Topolnica, Nišava un Marica.[20]

Demogrāfiskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sofijas provinces pašvaldības

Saskaņā ar 2011. gada Bulgārijas tautas skaitīšanu Sofijas apgabalā bija 247 489 iedzīvotāji.

Tabulā ir uzrādīti pašvaldību nosaukumi latviski un kirilicā, to galvenās pilsētas (treknrakstā) vai ciemi, kā arī katras pašvaldības iedzīvotāju skaits 2009. gadā.

Pašvaldība Kirilicā Iedz. Pilsēta / ciems Iedz.
Antona Антон 1650 Antona 1650
Botevgrada Ботевград 36 183 Botevgrada 23 694
Božurište Божурище 6735 Božurište 4829
Čavdara Чавдар 1252 Čavdara 1252
Čelopeča Челопеч 1571 Čelopeča 1571
Dolna Baņa Долна баня 4917 Dolna Baņa 4917
Dragomana Драгоман 5373 Dragomana 3541
Elinpelina Елин Пелин 22 015 Elinpelina 7293
Etropole Етрополе 13 773 Etropole 12 078
Godeča Годеч 5670 Godeča 4783
Gorna Malina Горна Малина 5668 Gorna Malina 1357
Ihtimana Ихтиман 18 903 Ihtimansa 14 571
Koprivštica Копривщица 2547 Koprivštica 2547
Kosteneca Костенец 14 154 Kosteneca 7762
Kostinbroda Костинброд 16 145 Kostinbroda 11 523
Mirkovo Мирково 2534 Mirkovo 1707
Pirdopa Пирдоп 9217 Pirdopa 8361
Praveca Правец 7919 Praveca 4440
Samokova Самоков 41 544 Samokova 30 085
Slivnica Сливница 9511 Slivnica 7790
Svoge Своге 22 557 Svoge 8741
Zlatica Златица 6274 Zlatica 5529

Etniskās grupas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais iedzīvotāju skaits (2011. gada tautas skaitīšana): 247 489

Etniskās grupas (2011. gada tautas skaitīšana): Identificējās: 230 781 persona:

  • Bulgāri: 210 974 (91,42%)
  • Romi: 17 079 (7,40%)
  • Citi un nenoteikti: 2 728 (1,18%)
Borovets resort slopes
Slēpošanas nogāzes Borovecas kūrortā

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģijas apgabalā saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanu:

2001. gada tautas skaitīšana
reliģija skaits
Pareizticīgie 261 996
Musulmaņi 3368
Protestanti 2320
Romas katoļi 186
Citi 1027
Reliģija nav pieminēta 4343
Kopā 273,240

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sofijas apgabala reģionālais bruto produkts (GRP) 2016. gadā bija 3,11 miljardi levu (1,84 miljardu USD) ar vērtību uz vienu iedzīvotāju 13 203 levu (7810 USD), kas ir trešais augstākais līmenis valstī.[25] Tajā gadā aptuveni 9000 uzņēmumu saražoja 8,12 miljardus levu (4,8 miljardus USD) vērtas preces un pakalpojumus. Gandrīz divas trešdaļas uzņēmumu darbojās pārstrādes nozarē un ar peļņu.[26]

Copper smelter at Pirdop
Vara kausētava Pirdopā

Kopš 1950. gadiem izrakteņu ieguve ir attīstīta plašā mērogā. Čelopečas vara raktuve tika atvērta 1954. gadā un kopš tā laika ir ieguvusi 19,7 miljonus tonnu rūdas, sasniedzot maksimālo līmeni 512 000 tonnu gadā 1988. gadā.[27] Ar 1958. gadu pie Pirdopas sākās vara kausēšana un pārstrāde. Kopš privatizācijas 1997. gadā [28] kausētava ir kļuvusi par otro lielāko Bulgārijas uzņēmumu kā Aurubis meitasuzņēmums.[29] Kanādas uzņēmums Dundee Precious Metals Inc. ir iegādājies Čelopečas raktuves, kur šobrīd līdztekus vara iegūšanai tiek iegūts arī zelta koncentrāts.[30] Botevgrada ir nozīmīgs mikroelektronikas pētniecības un attīstības un ražošanas centrs.[31] Mikroshēmas, integrētās shēmas, sensorus un automobiļu elektroniku ražo privāti uzņēmumi, pamatojoties uz bijušajām "Mikroelektronikas" valstij piederējušajām rūpnīcām.[32] Datoru ražošana bija plaukstoša Pravecā jau sociālistu laikmetā, un līdz 1988. gadam dažiem šķita, ka Bulgārija kļūs par galveno datoru eksportētāju uz Rietumiem.[33] Pravetz modeļi, kas ražoti pilsētā, veidoja 40% no visiem datoriem, ko 1980. gados izmantoja Austrumu blokā.[34] Pravecas ražotne zaudēja pozīcijas pēc komunisma sabrukuma,[35] taču tās vietu ir ieņēmusi Siemens piederošā elektronikas rūpnīca.[36]

Bulgārijas vecākais slēpošanas kūrorts Boroveca atrodas netālu no Samokovas.[37] Tā lielais tūristu pieplūdums ir devis stimulu vietējam nekustamā īpašuma tirgum[38] un piesaistījis ārvalstu investīcijas viesu uzņemšanas un atpūtas jomā.[39]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Bulgarian Provinces area and population 1999 — National Center for Regional Development — page 90-91 Archived 2011. gada 13. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. 2,0 2,1 Bulgarian National Statistical Institute - Bulgarian provinces and municipalities in 2015 (angliski)
  3. 3,0 3,1 „WorldCityPopulation“ (angliski)
  4. «Topolnitsa Archeological Park: a glimpse into the Neolithic world». Bulgarian National Radio. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  5. 5,0 5,1 «Исторически контекст». Svoge Heritage Program. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijs.
  6. The Cambridge Ancient History, Volume 3, Part 2: The Assyrian and Babylonian Empires and Other States of the Near East, from the Eighth to the Sixth Centuries BC by John Boardman, I. E. S. Edwards, E. Sollberger, and N. G. L. Hammond, ISBN 0-521-22717-8, 1992, page 600: "In the place of the vanished Treres and Tilataei we find the Serdi for whom there is no evidence before the first century BC.
  7. 7,0 7,1 7,2 Fine, 1991
  8. Duychev, 2017
  9. «Boyana Church». UNESCO. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijs.
  10. «About Sofia Sveta Gora». Credo Bonum Foundation. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijs.
  11. «Църквата св. Никола, село Буковец». Svoge Heritage Foundation. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijs.
  12. E. Minkov, M. Dinkov, M. Georgiev. По река Искър, 1961. 64. lpp.
  13. «Serbo-Bulgarian War». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2018. gada 30. jūnijs.
  14. «Pantheon of the Immortals». Bulgarian Academy of Sciences Institute of History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 30. jūnijs.
  15. История на антифашистката борба в България. II 1943/1944 г. 1976. 39. lpp.
  16. 16,0 16,1 «Thompson, William Frank». Winchester College. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  17. «Кой е майор Томпсън и какво научи за смъртта му неговият брат проф. Томпсън». e-vestnik. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  18. «A Very English Hero: The Making of Frank Thompson by Peter J Conradi – review». The Guardian. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  19. «Who was Frank Thompson?». Vagabond. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  20. 20,0 20,1 20,2 «Geography». Sofia Province Government. Skatīts: 2018. gada 21. jūnijs.
  21. 21,0 21,1 «Колко е висок връх Мусала?». Geography '21. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  22. Geographic Dictionary of Bulgaria 1980
  23. Donchev & Karakashev 2004
  24. Geographic Dictionary of Bulgaria 1980
  25. «БВП - регионално ниво». National Statistical Institute. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  26. «Activity of non-financial enterprises in Sofia Province in 2016». National Statistical Institute. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  27. «Current Operations - Chelopech, Bulgaria Overview». Dundee Precious Metals Inc. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  28. «Aurubis Bulgaria». Kapital. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  29. «Kapital 100 - Bulgaria's largest companies in 2017». Kapital. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  30. «Dundee Precious Metals gets permit for metals exploration in Bulgaria». SEENews. 2016. gada 2. marts. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  31. «Най-динамичните/ В родния град на микроелектрониката». Kapital. 2014. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  32. «Презареждане за бившия завод Микроелектроника в Ботевград». Mediapool. 2016. gada 4. oktobris. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  33. Information, Reed Business (11 February 1988). "Perestroika and Personal Computers". New Scientist: 29.
  34. «First Bulgarian laptop: the Pravetz legend braces for a comeback». Bulgarian National Radio. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  35. «Bulgarian PC Brand Pravetz to Start Selling Laptops in January». Novinite. 2014. gada 29. decembris. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  36. «Произведено в Правец. Oт Siemens». Manager. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  37. «Bulgaria keen to impress ski world». Reuters. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  38. «The Villages Around the Resorts in Bulgaria Attract with Cheap Properties». Novinite. 2018. gada 30. maijs. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.
  39. «British entrepreneurs invest in Bulgaria». BBC News. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijs.