Oskars Stīga

Oskars Stīga ar Sarkanās zvaigznes ordeni (1937) Personīgā informācija Dzimis 1894. gada 19. novembrī Lielauces pagasts, Kurzemes guberņa, (tagad Latvija) Miris 1938. gada 29. jūlijā (43 gadi) Komunarkas masu kapi, Krievijas PFSR (tagad Krievija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta laiks 1915. — 1917. 1917. — 1937. Valsts Krievijas impērija Krievijas PFSR Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Sarkanās zvaigznes ordenis (1937)

Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (krievu: Оскар Ансович Стигга, 1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās spiegošanas pārvaldes darbinieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1894. gada 19. novembrī Lielauces pagastā zemnieka Anša Stīgas ģimenē. Mācījies vietējā draudzes skolā, strādājis dažādus gadījuma darbus. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā mobilizēts Krievijas impērijas armijas 175. rezerves pulkā, 1916. gadā viņu pārcēla uz latviešu strēlnieku rezerves bataljonu, no 1916. gada aprīļa viņš bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kancelejas rakstvedis. Pēc Februāra revolūcijas kļuva par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komitejas locekli, iestājās lielinieku partijā, pēc Oktobra revolūcijas ievēlēts par pulka komitejas sekretāru, vēlāk par Latviešu strēlnieku pulku izpildkomitejas (исполком латышских стрелковых полков) jeb Iskolastrela priekšsēdētāju. 1919. gadā viņš bija Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, vēlāk Rietumu frontes Revolucionārās kara padomes loceklis (1919), 33. Kubaņas strēlnieku divīzijas komisārs un priekšnieks (1919-1920).

No 1920. gada novembra Oskars Stīga bija Sarkanās armijas štāba izlūkdienesta jeb Reģistrācijas pārvaldes (Регистрационное управление, pēc 1921 gada Разведывательное управление) Organizatoriskās daļas 1. nodaļas vadītājs (1920-1922). Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām no 1922. gada novembra bija Dezinformācijas biroja (Дезинформационное бюро) vadītājs (1922—1930), vienlaikus piedalījās "īpašo uzdevumu" izpildē Latvijā.

1930. gadā viņu iecēla par PSRS spiegošanas tīkla vadītāju Vācijā un Austrijā. Viņa tuvākais asistents bija ASV latvietis Roberts Celms (segvārds Robert Elmston). Pēc atgriešanās Maskavā viņš vadīja Sarkanās armijas štāba IV pārvaldes (militārās spiegošanas dienesta) 3. nodaļu, kas nodarbojās ar zinātniski tehnisko spiegošanu ārzemēs. 1935. gadā par "īpaši atbildīgu uzdevumu veikšanu" viņu apbalvoja ar zelta pulksteni, bet 1936. gadā paaugstināja divīzijas komandiera dienesta pakāpē.

Lielā terora laikā 1937. gada 29. novembrī viņu arestēja, apsūdzēja dalībā latviešu spiegu teroristu organizācijā (участие в латышской шпионско-террористической организации) un pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 29. jūlijā nošāva Komunarkas poligonā.