Pāriet uz saturu

Stružānu pagasts

Vikipēdijas lapa
Stružānu pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Strūžāni
Kopējā platība:[1] 37,9 km2
 • Sauszeme: 33,0 km2
 • Ūdens: 4,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 689
Blīvums (2024): 20,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.struzani.lv
Stružānu pagasts Vikikrātuvē

Stružānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļrietumos ar Gaigalavas pagastu, ziemeļaustrumos-austrumos ar Nautrēnu pagastu, dienvidos ar Dricānu pagastu. Pagasta centrs atrodas Strūžānos.

Stružānu pagasts ir mazākais Rēzeknes novada pagasts.

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Gandrīz visu teritoriju aizņem Stružānu purvs (kopplatība 4723 ha, kopējie kūdras krājumi 51,3 mlj m³).[4]

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā izveidoja Pelsiņu ciema padomi. Pelsiņu ciems ietilpis Viļānu (1949-1957) un Rēzeknes (pēc 1957. gada) rajonos. 1954. gadā Pelsiņu ciemam pievienoja likvidēto Taunagas ciemu. 1957. gadā Stružānu purva dienvidu malā sāka būvēt ciematu kūdras fabrikas (sāka darboties 1963. gadā) strādniekiem, ko nosauca par Strūžāniem[5] (vēsturiskais Strūžānu ciems atrodas Gaigalavas pagastā purva ziemeļu malā). 1971. gadā Pelsiņu ciema padomju saimniecības «Dricēni» teritoriju ar tā centru Pelsiņiem (Piļcini) pievienoja Dricēnu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Stružānu ciemu. Stružānu ciemam 1981. gadā pievienoja daļu Gaigalavas pagasta teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Stružānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1897286—    
19701 400+2.20%
19791 336−0.52%
GadsIedz.±% g.p.
19891 250−0.66%
2000972−2.26%
2011842−1.30%
GadsIedz.±% g.p.
2021730−1.42%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stružānu pagasta teritorijā ir 7 apdzīvotas vietas.[8]

Tips Ciems Iedzīvotāji
(2021)
Lielciems Strūžāni 697
Skrajciemi Čeveri 1
Esti 3
Krogsēta 5
Ramaškas 3
Seiļi 33
Viļumi 1

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sofija Prentniece (1820—1907), pirmā latgaliešu skolotāja.

Padomju laikos Stružānos atvēra kūdras fabriku, kas strādāja līdz 1990. gadu sākumam. Tagad fabrikas darbība tika atjaunota.[9]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas Jaunstrūžānu sākumskola, kultūras nams[10], bibliotēka[11].

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. «Stružānu ciemata vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 6. oktobrī.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. CSP
  8. LĢIA vietvārdu datubāze
  9. «Stružānu kūdras fabrika» šogad (2005 g.) plāno dubultot kūdras ieguvi.
  10. «Stružānu pagasta kultūras nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 30.janvārī.
  11. «Stružānu pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 30.janvārī.