Rikavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rikavas pagasts
Rikavas pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Rikava
Kopējā platība:[1] 82,5 km2
 • Sauszeme: 80,4 km2
 • Ūdens: 2,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 628
Blīvums: 7,8 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Rikavas pagasts Vikikrātuvē

Rikavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļos ar Nagļu un Gaigalavas pagastiem, austrumos ar Dricānu un Kantinieku pagastiem, dienvidos pa Rēzekni ar Sakstagala pagastu, ka arī ar Viļānu novada Viļānu pagastu, rietumos ar Viļānu novada Dekšāru pagastu. Pagasta centrs atrodas Rikavā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienē. Austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums, dienvidrietumu daļu - Jersikas līdzenums, ziemeļrietumu daļu - Lubāna līdzenums. Augstākais paugurs (130,3 m vjl.) atrodas Pļuskovā.

Pagasta austrumu daļā atrodami augstvērtīga māla atradņu krājumi. Ir zināms, ka Uguļovas atradņu māls izmantots Rikavas Riku muižas un Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles celtniecībā. Pļuskovas ciemā atrodas 5,5 ha liels grants karjers, no kura ņemta grants un būvēti daudzi apkārtējie ceļi.[4]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā nav lielāku ezeru, taču uz Maltas upes ir Nagļu ūdenskrātuve - daļa no tās atrodas Nagļu pagastā, kopplatība 81,9 ha.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā izveidoja Rikavas ciema padomi. Rēzeknes rajona Rikavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Zirkaukas ciema Šverņika kolhoza teritoriju, 1957. gadā — likvidētā Viļānu ciema kolhoza «Gaisma» teritoriju, 1962. gadā — Kantinieku ciema kolhoza «Draudzība» un padomju saimniecības «Komjaunietis» teritoriju. 1973. gadā daļu Rikavas ciema teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, bet 1981. gadā Rikavas ciemam pievienoja daļu Kantinieku ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rikavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas (pēc iedzīvotāju skaita) pagastā ir: Rikava (pagasta centrs), Baļtina, Piliskolns, Pļuskova, Mihalki, Asnīnes, Liuzi.

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvija Liepdruviete (1955) - dzejniece, skolotāja[6]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas Rikavas pamatskola (no 2009.gada 1.septembra _ Gaigalavas pamatskolas struktūrvienība)[7], bibliotēka[8], kultūras nams[9]. katoļu baznīca.

Kultūras dzīves galvenais balsts Rikavā ir kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis Rikava (vad. Aija Dundure)[10], viens no vecākajiem folkloras ansambļiem valstī. Piedalījies visos Latvijā notikušajos starptautiskajos festivālos Baltica. Ansamblis bijis gaidīts viesis 1995., 1997., 1999. gada Latgales televīzijas mūzikas festivālos Rēzeknē, piedalījies vairākās TV un kino filmās: Tā dzied un dejo Latvijā, Trīs minūšu lidojums, Ziedi mana linu druva, Rūtoj, saule, rūtoj, bite u.c. Ansamblis ir koncertējis Ļeņingradā, Viļņā, Opočkā, Kupišķos. 1990.gadā ansamblis piedalījies Starptautiskajā folkloras festivālā Kijevā (Ukraina), 1998.gadā _ XXII Baltijas jūras un Ziemeļvalstu festivālā Gdaņskā (Polija), 2001.gadā _ IV starptautiskajā festivālā Kantele un IX somugru tautu folkloras festivālā Karēlijas Republikā, Petrozavodskā. 2007.gadā ansamblis piedalījies trešajā starptautiskajā folkloras festivālā “Sofijas pavasaris” Bulgārijā. Rikavas kultūras namā ir izveidota neliela etnogrāfiskā ansambļa folkloras materiālu krātuve.[4]

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas astoņi kultūras pieminekļi,[11]

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūras pieminekļi:

  • Rikavas katoļu baznīca
  • Rikavas muižas apbūve
  • Kungu māja, vēlāk skola

Arheoloģiskais piemineklis: Pleskavas pilskalns

Vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūras pieminekļi:

  • Riku dzimtas kapliča
  • Rikavas muižas parks
  • Pārvaldnieka māja

Arheoloģiskais piemineklis: Kaļvu viduslaiku kapsēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. 4,0 4,1 «Rikavas pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. «Līvija Liepdruviete». literatura, lv. Skatīts: 2021.gada 18.janvārī.
  7. «Gaigalavas pamatskola». skola.gaigalava.lv. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.
  8. «Rikavas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.
  9. «Rikavas pagasta kultūras nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.
  10. «Etnogrāfiskais ansamblis "Rikava"». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.
  11. «Rikavas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2021.gada 16.janvārī.