Pāriet uz saturu

Nagļu pagasts

Vikipēdijas lapa
Nagļu pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Nagļi
Kopējā platība:[1] 138,7 km2
 • Sauszeme: 78,1 km2
 • Ūdens: 60,6 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 366
Blīvums (2025): 4,7 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.nagli.lv
Nagļu pagasts Vikikrātuvē

Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas un Dekšāru pagastiem, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.

  • Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
  • Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)
  • Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
    • Teirumnieka purvs
    • Tīmseņa purvs
  • Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
  • daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Kultūras pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi).[4]

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
  • Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
  • Sūļagala apmetne
  • Zvejsalu apmetne

Arheoloģiskie izrakumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gadsimts) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 113—    
19352 150+1.75%
19591 015−3.08%
GadsIedz.±% g.p.
1967571−6.94%
1979636+0.90%
1989704+1.02%
GadsIedz.±% g.p.
2000645−0.79%
2011497−2.34%
2021394−2.30%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa, Ļodāni.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. ↑ «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. Decembris. Skatīts: 2021. gada 5. janvārī.
  5. ↑ OSP
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nagļu_pagasts&oldid=4157373"