Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu , austrumos ar Gaigalavas pagastu , dienvidos ar Rikavas un Dekšāru pagastiem, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu . Pagasta centrs atrodas Nagļos .
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā , Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā , kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.
Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna .
Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha) Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
Teirumnieka purvs
Tīmseņa purvs Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha) 1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes . Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam . 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu . 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[4] Rēzeknes novadā .
Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi).[5]
Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
Sūļagala apmetne
Zvejsalu apmetne Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gadsimts) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā. Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 113 — 1935 3 814 +3.29% 1959 1 015 −5.37%
Gads Iedz. ±% g.p. 1967 571 −6.94% 1979 636 +0.90% 1989 704 +1.02%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 645 −0.79% 2011 497 −2.34% 2021 394 −2.30%
Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa , Ļodāni .
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023 .↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi» . is.mantojums . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2021. gada 6. Decembris. Skatīts: 2021. gada 5. janvārī .↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Pilsēta Pagasti
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
Pilsētas Pilsētciemats Lauku teritorijas Ciema padomes
Antropovas ciems (likv. ) Atspuku ciems (iekļ., likv. ) Audriņu ciems (iekļ., bij. ) Auziņu ciems (likv. ) Bekšu ciems (likv. ) Bērzgales ciems Bešaukas ciems (likv. ) Bumbišķu ciems (likv. ) Čakšu ciems (likv. ) Černajas ciems (bij. ) Čulku ciems (iekļ., likv. ) Dekšāres ciems (iekļ. ) Dricēnu ciems (iekļ. ) Dubuļu ciems (likv. ) Feimaņu ciems (iekļ. ) Foļvarkovas ciems (likv. ) Gaigalavas ciems (iekļ. ) Goveikas ciems (atdal. ) Griškānu ciems Ilzeskalna ciems (bij. ) Ismeru ciems (likv. ) Janopoles ciems (likv. ) Juzupoles ciems (likv. ) Kantinieku ciems (iekļ. ) Kaunatas ciems Kleperu ciems (likv. ) Kristinku ciems (laic. ) Kruķu ciems (iekļ., likv. ) Lendžu ciems Lūznavas ciems (iekļ., bij. ) Makašēnu ciems (likv. ) Mākoņkalna ciems (iekļ., bij. ) Marguču ciems (likv. ) Matuļu ciems (likv. ) Mežāres ciems (likv. ) Mežvidu ciems (laic. ) Nagļu ciems (iekļ., bij. ) Nautrēnu ciems (laic. ) Ozolaines ciems Pušas ciems (iekļ. ) Radopoles ciems (iekļ. ) Ranču ciems (laic. ) Rečinas ciems (likv. ) Rēznas ciems (likv. ) Rikavas ciems (iekļ. ) Rušenicas ciems (iekļ., likv. ) Ružinas ciems (iekļ., likv. ) Sakstagala ciems (iekļ. ) Silmalas ciems (iekļ. ) Slabadas ciems Sokolu ciems (iekļ. ) Sprūževas ciems (likv. ) Stirnienes ciems (laic. ) Stoļerovas ciems Stružānu ciems (iekļ., bij. ) Upenieku ciems (laic. ) Vērēmu ciems Višu ciems (likv. )
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim
Pilsētas Lauku teritorijas Ciema padomes
Nagļu pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
