Varakļāni

Varakļāni
Varakļāni;
	Novada pilsēta
	Varakļānu muižas pils
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Varakļāni
	Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E
Valsts	Latvija
Novads	Varakļānu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Warkland;
Platība
• Kopējā	5,3 km2
• sauszeme	5,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	105 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	1 708
• blīvums	324,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4838
Mājaslapa	www.varaklani.lv
	Varakļāni Vikikrātuvē

Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)^[4] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.^[5]

1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas Impērijas sastāvā.

1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.^[6]^[7]

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Īsi pēc nacistiskās Vācijas okupācijas sākuma 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).^[8] 2016. gadā pilsētā dzīvojis vairs tikai viens ebrejs — 1946. gadā dzimušais Solomons Segals.^[7]

Padomju okupācijas laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
Pilsētas parks;
Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
Varakļānu Sv. Viktora katoļu baznīca, celta 1814. gadā;
Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem^[8];
Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars^[9]).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1897	1 810	—
1935	1 661	−8.2%
1959	2 341	+40.9%

Gads	Iedz.	±%
1970	2 582	+10.3%
1979	2 569	−0.5%
1989	2 798	+8.9%

Gads	Iedz.	±%
2000	2 347	−16.1%
2011	1 979	−15.7%
2021	1 701	−14.0%

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[11]

Latvieši (1560)			91.3%
Krievi (101)			5.9%
Cita un neizvēlēta (47)			2.8%

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
Sandis Ģirģens (1980), politiķis
Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
Rita Strode (1955), politiķe
Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
↑ ^7,0 ^7,1 Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv
↑ ^8,0 ^8,1 «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
↑ CSB
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.
Varakļānu muižas pils attēli

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.

[5] Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).

[6] Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.

[:0-7] 7,0 ^7,1 Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv

[:1-8] 8,0 ^8,1 «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.

[9] Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.

[10] CSB

[11] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]