Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.[5]
1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.[6][7]
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Īsi pēc nacistiskās Vācijas okupācijas sākuma 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).[8] 2016. gadā pilsētā dzīvojis vairs tikai viens ebrejs — 1946. gadā dzimušais Solomons Segals.[7]
↑Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
↑Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.