Varakļāni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija)
Varakļāni
pilsēta
Varakļānu muižas pils
Varakļānu muižas pils
Ģerbonis: Varakļāni
Ģerbonis
Varakļāni (Latvija)
Varakļāni
Varakļāni
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E / 56.61028; 26.75250Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E / 56.61028; 26.75250
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Varakļānu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Warkland
latgaliešu: Varakļuoni
Platība
 • Kopējā 5,33 km2
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 1 990
 • blīvums 373,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4838
Mājaslapa www.varaklani.lv
Varakļāni Vikikrātuvē

Varakļāni ir pilsēta netālu no Latgales un Vidzemes vēsturiskās robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažavas kreisajā krastā pie autoceļa A12.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam Kokneses Teoderiham.[2]

1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.

1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Miķelis Borhs (Michael Borch) uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas.[3]

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teoderiham no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
  3. Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]