Varakļāni
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).
| Varakļāni | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 Varakļānu muižas pils | ||
| ||
  Varakļāni | ||
| Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Varakļānu novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Warkland | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 5,3 km2 | |
| • sauszeme | 5,3 km2 | |
| • ūdens | 0,1 km2 | |
| Augstums | 105 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[2] | ||
| • kopā | 1 730 | |
| • blīvums | 328,9 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4838 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Varakļāni Vikikrātuvē | ||
Varakļāni ir pilsēta netālu no Latgales un Vidzemes vēsturiskās robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.[4]
1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.
1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.[5][6]
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Īsi pēc nacistiskās Vācijas okupācijas sākuma 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).[7] 2016. gadā pilsētā dzīvojis vairs tikai viens ebrejs — 1946. gadā dzimušais Solomons Segals.[6]
Padomju okupācijas laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.
Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
- Pilsētas parks;
- Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
- Varakļānu Sv. Viktora katoļu baznīca, celta 1814. gadā;
- Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
- Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
- Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem[7];
- Varakļānu kultūras nams (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars[8]).
Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
- Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
- Sandis Ģirģens (1980), politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
- Rita Strode (1955), politiķe
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 24 marts 2021.
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
- ↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
- ↑ 6,0 6,1 Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv
- ↑ 7,0 7,1 «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
- ↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.- Varakļānu muižas pils attēli
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|