Varakļāni

Varakļāni
Varakļāni;
	Novada pilsēta
	Varakļānu muižas pils
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Varakļāni
	Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E
Valsts	Latvija
Novads	Madonas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Warkland;
Platība
• Kopējā	5,3 km2
• sauszeme	5,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	105 m
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	1 619
• blīvums	307,8 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4838
Mājaslapa	www.varaklani.lv
	Varakļāni Vikikrātuvē

Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)^[3] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas. Izvietojusies novada dienvidaustrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz novada centram Madonai — 50 km, līdz Rīgai — 200 km.

Vēsture

Pamatraksts: Varakļānu vēsture

Pirmo reizi Varkas novads pieminēts 1226. gadā kā bīskapa Alberta vasaļa Kokneses Teodorika lēnis.^[4]

Zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem.

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Latvijas PSR laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.

2024. gadā nolēma pēc nākošā gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.^[5]

Ievērojamas vietas un objekti

Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
Pilsētas parks;
Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
Varakļānu Svētā Viktora kapela, celta 1814. gadā;
Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem^[6];
Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars^[7]).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1867	1 055	—
1897	1 810	+1.82%
1905	2 517	+4.21%
1935	1 661	−1.38%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1943	993	−6.23%
1959	2 341	+5.51%
1970	2 582	+0.89%
1979	2 569	−0.06%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	2 798	+0.86%
2000	2 347	−1.59%
2011	1 979	−1.54%
2021	1 701	−1.50%

Etniskais sastāvs

Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[9]

Latvieši (1560)			91.3%
Krievi (101)			5.9%
Cita un neizvēlēta (47)			2.8%

Ievērojamas personības

Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
Sandis Ģirģens (1980), politiķis
Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
Rita Strode (1955), politiķe
Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs
Andrejs Svilāns (1968), politiķis, dendrologs

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
↑ «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-06-30.
↑ «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
↑ CSP
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.
Varakļānu muižas pils attēli

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[3] «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.

[4] Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).

[5] «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-06-30.

[:1-6] «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.

[7] Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.

[8] CSP

[9] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]