Varakļāni
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).
| Varakļāni | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 Varakļānu muižas pils | ||
| ||
  Varakļāni | ||
| Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°EKoordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028°N 26.75250°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Varakļānu novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Warkland latgaliešu: Varakļuoni | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 5,33 km2 | |
| Augstums | 105 m | |
| Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1] | ||
| • kopā | 1 960 | |
| • blīvums | 367,7/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4838 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Varakļāni Vikikrātuvē | ||
Varakļāni ir pilsēta netālu no Latgales un Vidzemes vēsturiskās robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažavas kreisajā krastā pie autoceļa A12.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam Kokneses Teoderiham.[2]
1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.
1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Miķelis Borhs (Michael Borch) uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas.[3]
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.
Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
- Pilsētas parks;
- Mīlestības akmens - atrodas Kaževas upes krastā;
- Varakļānu Sv. Viktora katoļu baznīca, celta 1814. gadā;
- Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
- Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Edgars Eriņš (1986), latviešu vieglatlēts.
- Ilmārs Latkovskis (1958), latviešu žurnālists, publicists un politiķis.
- Konstantīns Počs (1912-1994), latviešu fiziķis un konstruktors.
- Rita Strode (1955), latviešu politiķe.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teoderiham no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
- ↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.- Varakļānu muižas pils attēli
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
