Transleitānija

Magyar Szent Korona Országai Svētā Stefana Ungārijas kroņa zemes Austroungārijas Ungārijas daļa ← 1867 – 1918 → Karogs Ģerbonis Devīze Regnum Mariae Patrona Hungariae Himna Himnusz Location of Transleitānija Ungārijas Karalistes un Horvātijas-Slavonijas Karalistes teritorija zaļā krāsā Pārvaldes centrs Budapešta Valoda(s) ungāru, horvātu, itāļu (oficiālās) vācu, poļu, rumāņu, ukraiņu, serbhorvātu, slovāku, slovēņu Reliģija katolicisms, luterānisms, kalvinisms, pareizticība Valdība Konstitucionālā monarhija Karalis  - 1867-1916 Francis Jozefs I  - 1916-1918 Kārlis IV Premjerministrs  - 1867–1871 Ģula Andrāši (pirmais)  - 1918 Jānošs Hadiks (pēdējais) Likumdevējs Ungārijas parlaments  - augšpalāta Magnātu palāta  - apakšpalāta Pārstāvju palāta Vēsturiskais laikmets Jaunākie laiki  - Austroungārijas kompromiss 1867. gada 30. martā  - Horvātu-ungāru vienošanās 1868. gada 17. novembrī  - Ungārija izstājas no reālūnijas ar Kārli IV 1918. gada 31. oktobrī  - Kārlis IV atsakās no varas 1918. gada 13. novembrī  - Pasludināta Ungārijas Republika 1918. gada 16. novembrī Platība  - 1910 325 411 km² Iedzīvotāju skaits  - 1910. gadā 20 886 487       Blīvums 64,2 /km²  Nauda Guldenis (1867–1892) Krona (1892–1918)

Transleitānija, (ungāru: Lajtántúl, vācu: Transleithanien) oficiālais nosaukums Svētā Stefana Ungārijas kroņa zemes (ungāru: Magyar Szent Korona Országai, vācu: Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone) bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867. līdz 1918. gadam. Transleitānija aptvēra zemes, kas bija tieši pakļautas Ungārijas karaļa kronim, bet Cisleitānija — Austrijas imperatora kronim pakļautās zemes.

Nosaukuma izcelsme

Leitas upe kopš 1867. gada kompromisa sadalīja Austroungāriju divās lielās daļās pēc Leitas nosaukuma — Cisleitānijā (šaipus Leitas, Austrijas daļā) un Transleitānijā (otrpus Leitas, Ungārijas daļā).

Valsts sastāvdaļas

Transleitānijā ietilpa:

• Fiumes pilsēta, tagad Rijeka
• Horvātijas un Slavonijas karaliste (centrs Agrama, tagad Zagreba)
• Ungārijas Karaliste (Magyar Királyság) (centrs Budapešta)

Pēc 1918. gada

Valstis, kuras ieguva teritorijas no Transleitānijas:

• Polija (neatkarīga no 1918. gada 11. novembra) — mazu daļu no slovāku apdzīvotās teritorijas
• Čehoslovākija (pasludināja neatkarību 1918. gada 28. oktobrī) — lielāko daļu slovāku apdzīvotās teritorijas
• Rumānija — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Transilvāniju
• Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste (no 1929. gada Dienvidslāvija) — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Vojvodinu, Horvātiju un Slavoniju
• Itālija — ieguva Fiumes pilsētu (tagad Rijeka)

Transleitānijas teritorija mūsdienās

• Austrija — Burgenlande
• Ungārija — visa valsts
• Slovākija — visa valsts
• Horvātija — Centrālhorvātija un Slavonija
• Serbija — Vojvodina
• Polija — maza teritorija Mazpolijas vojevodistē
• Rumānija — Transilvānija
• Slovēnija — Prekmurje
• Ukraina — Aizkarpatu apgabals