Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā
2023. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā | |
Pamatdati | |
---|---|
Datums | Februāris—Aprīlis |
Reģions | pasaule |
Disciplīna | Treks |
Veids | Daudzdienu sacensības |
Organizators | Starptautiskā riteņbraukšanas savienība |
Vēsture | |
Pirmoreiz | 1893. gadā |
Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā ir pasaules čempionātu kopums dažādās treka riteņbraukšanas disciplīnās un distancēs. Tos rīko Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). Līdz 1900. gadam tos administrēja UCI priekštece Starptautiskā riteņbraukšanas asociācija (ICA).
Šobrīd čempionāta programmā ietilpst individuālais brauciens, keirins, individuālā iedzīšana, komandu iedzīšana, punktu sacensības, skrečs, sprints, komandu sprints, daudzcīņa un tikai vīriešiem medisons. Sieviešu sacensību distances ir īsākas kā vīriešu. Šobrīd vairs nenotiek braukšanas aizmotorā un tandēmu sacensības.
Pasaules čempionāts pirmoreiz notika 1893. gadā Čikāgā, ICA uzraudzībā. Tajā piedalījās tikai amatieri. Atsevišķas profesionāļu sacensības notika 1895. gadā Ķelnē. Amatieri un profesionāļi sacentās atsevišķās sacensībās līdz pat 1993. gadam, kad tika izveidota "atvērtā" kategorija. Čempionātos var piedalīties braucēji, kurus izvēlējusies attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija. Sacensībās viņi pārstāv savu valsti.
ICA čempionāta uzvarētājs saņēma zelta medaļu. UCI piešķir zelta medaļu un čempiona kreklu ar varavīksnes krāsas svītrām. Otrajai un trešajai vietai piešķir sudraba un bronzas medaļu. Pasaules čempioni nēsā savu čempiona kreklu līdz nākamā gada čempionātam, bet drīkst to nēsāt tikai tajā disciplīnā, kur tas iegūts. Bijušie čempioni var valkāt varavīksnes svītru aproces pie sava parastā velokrekla.
Pasaules čempionāti katru gadu notiek atšķirīgās pasaules valstīs. Tos rīko attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija, bet tiesneši tiek norīkoti no UCI.
Vēsturiskais medaļu kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atjaunināts pēc 2015. gada čempionāta.[1]
V | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Francija | 138 | 107 | 120 | 365 |
2 | Lielbritānija | 95 | 71 | 60 | 226 |
3 | Nīderlande | 83 | 77 | 83 | 243 |
4 | Itālija | 75 | 83 | 91 | 249 |
5 | Austrālija | 73 | 79 | 64 | 216 |
6 | Vācija | 61 | 65 | 76 | 202 |
7 | PSRS | 58 | 50 | 35 | 143 |
8 | Beļģija | 48 | 50 | 44 | 142 |
9 | ASV | 41 | 41 | 39 | 121 |
10 | Austrumvācija | 34 | 31 | 28 | 93 |
11 | Šveice | 33 | 34 | 35 | 102 |
12 | Rietumvācija | 29 | 31 | 30 | 90 |
13 | Dānija | 28 | 35 | 31 | 94 |
14 | Krievija | 18 | 20 | 22 | 60 |
15 | Spānija | 18 | 18 | 12 | 48 |
16 | Čehoslovākija | 14 | 9 | 18 | 41 |
17 | Japāna | 12 | 9 | 13 | 34 |
18 | Baltkrievija | 12 | 2 | 8 | 22 |
19 | Jaunzēlande | 9 | 16 | 15 | 40 |
20 | Polija | 6 | 6 | 6 | 18 |
21 | Kanāda | 5 | 17 | 12 | 34 |
22 | Austrija | 5 | 6 | 11 | 22 |
23 | Kolumbija | 5 | 3 | 0 | 7 |
24 | Ukraina | 4 | 6 | 3 | 13 |
25 | Kuba | 4 | 4 | 4 | 12 |
26 | Ķīna | 3 | 12 | 8 | 23 |
27 | Čehija | 3 | 4 | 6 | 13 |
28 | Honkonga | 3 | 0 | 2 | 5 |
29 | Lietuva | 2 | 8 | 9 | 19 |
30 | Norvēģija | 2 | 3 | 3 | 8 |
31 | Īrija | 2 | 2 | 2 | 6 |
32 | Argentīna | 1 | 8 | 11 | 20 |
33 | Meksika | 1 | 5 | 4 | 10 |
34 | Dienvidāfrika | 1 | 2 | 1 | 4 |
35 | Luksemburga | 0 | 2 | 2 | 4 |
Malaizija | 0 | 2 | 2 | 4 | |
37 | Grieķija | 0 | 1 | 2 | 3 |
38 | Barbadosa | 0 | 1 | 1 | 2 |
39 | Bohēmija | 0 | 1 | 0 | 1 |
Latvija | 0 | 1 | 0 | 1 | |
Urugvaja | 0 | 1 | 0 | 1 | |
42 | Zviedrija | 0 | 0 | 2 | 2 |
Trinidāda un Tobāgo | 0 | 0 | 2 | 2 | |
44 | Igaunija | 0 | 0 | 1 | 1 |
Kazahstāna | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Lihtenšteina | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Ziemeļkoreja | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Dienvidkoreja | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Kopā | 929 | 926 | 924 | 2741 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Medal table». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. augustā. Skatīts: 2015. gada 29. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā.
|