Ungārijas forints
| Ungārijas forints | |||
|---|---|---|---|
| Magyar forint (ungāriski) | |||
| |||
| ISO 4217 | HUF | ||
| Lieto |  Ungārija
| ||
| Inflācija | 1,3% | ||
| Avots | 2014. gada jūnijs[1] | ||
| Subvienība | |||
| 1/100 | filleri (neizmanto) | ||
| Valūtas simbols | Ft | ||
| Daudzskaitlis | neizmanto | ||
| Monētas | 5, 10, 20, 50, 100, 200 forinti | ||
| Reti lietotas | 2, 5, 10, 20, 50 filleri | ||
| Banknotes | 500, 1000, 2000, 5000, 10 000, 20 000 forinti | ||
| Izdevējiestāde | Ungārijas Nacionālā banka | ||
Forints (Valūtas simbols: Ft; ISO 4217 kods: HUF) ir Ungārijas Republikas nacionālā naudas vienība. To sīkāk iedala 100 filleros, lai gan filleru monētas vairāk nav apgrozībā. Forinta ieviešana 1946. gada 1. augustā bija nozīmīgs solis pēc Otrā pasaules kara Ungārijas ekonomikas stabilizācijā un valūta bija relatīvi stabila līdz 1980. gadiem. Valsts pāreja uz tirgus ekonomiku 1990. gadu sākumā pasliktināja forinta vērtību, 1991. gadā inflācija sasniedza tās lielāko punktu — 35%. Ungārijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir bijis mērķis kļūt par eirozonas dalībvalsti, aizvietojot forintu ar eiro, bet tās valdošajai konservatīvajai partijai nav plānots ieviest eiro pirms 2020. gada, līdz ar to nav uzsākta Eiropas Monetārās Savienības otrās kārtas izpilde.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valūtas nosaukums nāk no Florences, kur zelta monētas tika kaltas no 1252. gada, sauktas par fiorino d'oro. Ungārijā arī bija sava zelta valūta florentinus (vēlāk forint), kas tika izmantota kopš 1325. gada, Kārola I valdīšanas laikā, un vairākas valstis sekoja Ungārijas piemēram.
Valūtu atkārtoti ieviesa 1946. gada 1. augustā, pēc pengo zemās vērtības, kuru izraisīja lielākā hiperinflācija, kas jebkad ir izmērīta, 1945.—1946. gadā. Pāreju vadīja Ungārijas Komunistiskā partija, kurai bja noteicošā loma valdībā. Forinta veiksmi izmantoja, veicinot komunistu pilnīgu varas pārņemšanu 1948.—1949. gadā. Forints aizvietoja pengo pēc kursa 1 forints = 4×1029 pengo—noņemot 29 nulles no vecās valūtas. Faktiski tas bija izdomāts valūtas kurss. Lielākā nominālā vērtība pengo banknotei bija 100 miljoni pengo (1020 pengo), kopējā pengo vērtība apgrozībā bija mazāka par 0,1 filleru. Lielāka nozīme bija kursam starp adopengo, kurā 1 forints = 200 miljoni adopengo.
Vēsturiski forinta subvienība ir 100 filleri (ungāru: fillér) (salīdzināma ar centu), kaut gan filleru monētas ir kļuvušas bezvērtīgas dēļ inflācijas un vairs neatrodas apgrozībā kopš 1999. gada. Ungāru abreviatūra forintam ir Ft, kas atrodas aiz skaitļa. Fillers ir izmantots kā subvienība ungāru valūtām kopš 1925. gada, kas radusies no vācu naudas nosaukuma Heller. Tā abreviatūra ir f, kas arī rakstīta aiz skaitļa.
Eiro ieviešana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ungārija plānoja sākotnēji kļūt par eirozonas dalībvalsti 2007. vai 2008. gadā.[3] Vēlāk par mērķa datumu tika noteikts 2010. gada 1. janvāris,[4][5] bet plāns tika pamests pārmērīgi augstā budžeta deficīta, inflācijas un valsts parāda dēļ. Vairākus gadus Ungārija nespēja izpildīt nevienu no Eiro konverģences kritērijiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Központi Statisztikai Hivatal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Hungary’s New Notes Speak of Late Conversion to Euro». The Wall Street Journal. 2014. gada 1. septembris. Skatīts: 2015. gada 24. maijs.
- ↑ «When will we have the euro?(In Hungarian.)». Origo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-27. Skatīts: 2008-12-14.
- ↑ «MET – Magyarországi Európa Társaság – On the Introduction of the Euro in Hungary: Let’s Stick to 2010!». Europatarsasag.hu. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
- ↑ «Veres: Euro can come in 2010.(In Hungarian.)». Sulinet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-14. Skatīts: 2008-12-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ungārijas forints.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Official Daily Exchange Rates Archive, Ungārijas Nacionālā banka (angliski)
- bankjegy.szabadsagharcos.org (Ungāru banknošu katalogs) (ungāriski) (angliski)
- www.numismatics.hu (Roman and Hungarian related numismatic site) (ungāriski) (angliski)
- papirpenz.hu Arhivēts 2016. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Ungāru banknošu attēli) (ungāriski)
- www.eremgyujtok.hu (homepage of the Hungarian Coin Collectors' Society) (ungāriski) (angliski) (vāciski) (franciski)
- Hungarian banknotes (lielas izšķirtspējas attēli, ieskaitot vecas forintu banknotes) (angliski)
- Visaptverošs katalogs ar ungāru monētām (angliski)
- Ungārijas Nacionālā banka — "Information on forint banknotes and their security features, and forint coins" (angliski)
| ||||||||||||||||