Vārkavas pagasts
| Vārkavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Preiļu novads |
| Centrs: | Vārkava |
| Kopējā platība:[1] | 78,7 km2 |
| • Sauszeme: | 77,2 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 488 |
| Blīvums (2025): | 6,3 iedz./km2 |
 Vārkavas pagasts Vikikrātuvē | |
Vārkavas pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Upmalas, Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagastiem un Līvānu novada Sutru pagastu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Ezeri
[labot | labot pirmkodu]Beļetnīku ezers, Bleidas ezers, Kaziņu ezers, Klaparu ezers, Zibergovas ezers.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1583. gadā pie Dubnas upes atradās Vārkavas tirgotāju folverks (pusmuiža). 19. gadsimtā izveidojās patstāvīga Vārkavas muiža, pēc vecās kungu mājas nodegšanas ap 1865. gadu uzcēla mūra ēku. 1912. gadā tās īpašnieki Benislavski muižu pārdeva vecticībniekam, būvuzņēmējam Dorimedontam Aļeiņikovam (1866-1919).[3]
1920. gada zemes reformas laikā muiža zemi sadalīja jaunsaimniekiem. 1935. gadā Vārkavas pagasta platība bija 234,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Ančkinu, Kursīšu, Rauniešu, Vārkavas, Zaķīšu un Znotiņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vārkavas ciemam pievienoja Ančkinu ciemu, 1965. gadā - Kuršīšu ciemu. 1975. gadā pievienoja daļu Zaķīšu ciema, bet daļu Vārkavas ciema iekļāva jaunveidojamajā Upmalas ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vārkavas novadā. 2021. gadā Vārkavas novadu iekļāva Preiļu novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Vārkava (pagasta centrs), Piliškas, Zibergova.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Aleksandrs Kovaļevskis (1840—1901) — viens no embrioloģijas pamatlicējiem,
- Vladimirs Kovaļevskis (1842—1883) — viens no paleontoloģijas pamatlicējiem,
- Julijans Vaivods (1895-1990) — katoļu kardināls.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latgales reģiona Tūrisma asociācija
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
