Pāriet uz saturu

Aizkalnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Aizkalnes pagasts
Novads: Preiļu novads
Centrs: Aizkalne
Kopējā platība:[1] 73,2 km2
 • Sauszeme: 70,5 km2
 • Ūdens: 2,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 430
Blīvums (2024): 6,1 iedz./km2
Aizkalnes pagasts Vikikrātuvē

Aizkalnes pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Pelēču, Preiļu, Rušonas un Vārkavas pagastiem.

Kuknouza, Obuļneicas kalns, Saules kalns

Bleideņa, Dzalbovka, Dzilna, Jaša, Neica, Raudupeite, Šustjanka, Vaižanka.

Korna dzirnavezers, Limanka, Pelēča ezers, Šusta ezers, Ziļmas ezers.

Babru pūrs, Gāgas, Muižas pūrs, Pasauļa pūrs, Polodna, Vepra pūrs, Vucinu pūrs.

1920. gada zemes reformas laikā Jāsmuižu sadalīja 100 vienībās 1015 ha kopplatībā, Jezupinavas muižu 48 vienībās 537 ha kopplatībā, Kastera muižu 74 vienībās 965 ha kopplatībā, Niedrīcas (Niedru) jeb Nīdermuižu 27 vienībās 246 ha kopplatībā, Gurnešu (Gornojašu) muižu 3 vienībās 160 ha kopplatībā, Pākšēnu muižu 15 vienībās 168 ha kopplatībā, Pelēču muižu 63 vienībās 864 ha kopplatībā, Raipoles muižu 23 vienībās 383 ha kopplatībā, Stradu muižu 5 vienībās 143 ha kopplatībā, Annas muižu 2 vienībās 9 ha kopplatībā, Feldhofa muižu 15 vienībās 220 ha kopplatībā, Kategrades muižu 8 vienībās 81 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Daugavpils apriņķa Aizkalnes pagasta (līdz 1940. gadam Jāsmuižas pagasts) platība bija 212,6 km² un tajā dzīvoja 6629 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Aizkalnes, Kastires, Ondzuļu, Pelēču, Raipoles un Ročānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Preiļu rajona Ročānu ciemu 1954. gadā likvidēja, tā vietā izveidojot Aizkalnes ciemu (līdz 1954. gadam pastāvējušo Aizkalnes ciemu savukārt likvidēja, tā vietā izveidojot Ārdavas ciemu).[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Aizkalnes pagasts apvienojās ar Preiļu pilsētu un Preiļu pagastu, izveidojot Preiļu novadu. 2009. gadā Aizkalnes pagasts tika izdalīts kā patstāvīga administratīvā teritorija novada ietvaros ar savu pārvaldi.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18972 650—    
19352 250−0.43%
19591 729−1.09%
GadsIedz.±% g.p.
19651 421−3.22%
19791 060−2.07%
1989940−1.19%
GadsIedz.±% g.p.
2000802−1.43%
2011601−2.59%
2021468−2.47%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Aizkalne (pagasta centrs), Raudauka, Ročāni.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 070. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP