Vatu jūra stiepjas no Helderas Nīderlandē līdz Skallingenei Dānijā, ziemeļos no Esbjergas. Jūra ir ļoti sekla un tās krasti — ļoti zemi. Jūrā ieplūst vairākas lielas upes (Elba, Vēzere, Emsa), kas jūrā ienes daudz sanesu, jūras ūdens parasti ir duļķains.
Vatu jūrā atrodas ievērojamas dabasgāzes atradnes, kas tiek aktīvi apgūtas.
Vatu jūrai raksturīgas izteiktas plūdmaiņas. Tā kā jūras gultnes slīpums ir ļoti neliels, plūdmaiņu laikā ūdens un sauszemes robeža atkāpjas un uzvirzās par daudziem kilometriem. Plašajā, dubļiem klātajā plūdmaiņu joslā izveidojusies neparasta ekosistēma. Vatu jūra ir bagāta ar putnu faunu un citur Rietumeiropā izmirušām augu un dzīvnieku sugām. Intervāls starp paisumu un bēgumu ir 6 stundas un 12 minūtes.
Vēstures gaitā, cīnoties pret katastrofālajiem jūras uzplūdiem, Vatu jūras krastā izbūvēta grandioza dambju sistēma. Daļa no Vatu jūras ir nosusināta un padarīta par sauszemi.
Kopš 1978. gada visas trīs valstis — Dānija, Vācija un Nīderlande — sadarbojas Vatu jūras dabas aizsardzībā. 1982. gadā pieņemta kopēja deklarācija, kas palīdz koordinēt dabas aizsardzības aktivitātes, 1997. gadā pieņemts trīspusējs Vatu jūras rīcības plāns. Lielākā daļa Vatu jūras iekļautas nacionālajos parkos, Vācijas daļā ir arī biosfēras rezervāts.
Dānija
Nīderlande
Vācija
Vatu jūra Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vatu jūra.
