Viļņas vaivadija

Viļņas vaivadija (latīņu: Palatinatus Vilnensis, lietuviešu: Vilniaus vaivadija, poļu: województwo wileńskie) bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413. gada administratīvi teritoriālās reformas tika izveidota tieši Lietuvas dižkunigaišiem pakļautajās zemēs ap Viļņas pilsētu. Viļņas vaivadiju uz laiku atjaunoja pēc Viļņas apgabala inkorporācijas Polijas Republikā no 1926. līdz 1939. gadam.

Vēsture

Dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsētu kļuva Viļņa (1323). Viņš ielika pamatus Lietuvas valdnieku dinastijai, savus plašos valdījumus sadalot dalienas kņazistēs (kunigaitijās). Pēc viņa nāves 1341. gadā Viļņas pilī valdīja viņa dēls Jaunutis un atraitne Jevna, tomēr jau 1345. gadā dižkunigaiša troni pārņēma Aļģirds. Viņa brālim Ķēstutim tika uzticēta Traķu kunigaitija un Žemaitija, bet Aļģirds valdīja pār Viļņu un Lietuvai pakļautajām krievu kņazistēm. Pēc Aļģirda nāves (1377) par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, kurš pēc 1385. gada Krēvas ūnijas kristījās un kļuva arī par Polijas karali (1386).

Lietuvas pilsoņu kara (1389–1392) rezultātā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Vītauts Dižais, kas 1413. gadā Hordolo (Horodło) parakstīja vienošanos ar savu brālēnu Jagaili, kas paredzēja Lietuvas dižkunigaitijas administratīvo reformu un vaivadiju izveidi. 1569. gadā pēc Polijas-Lietuvas ūnijas izveides, Viļņas vaivadija kļuva par "Abu tautu kopvalsts" sastāvdaļu. Pēc Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņas vaivadiju anektēja Krievijas Impērija un iekļāva jaunizveidotās Lietuvas guberņas (pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņas) sastāvā.

Viļņas vaivadiju atjaunoja 1926. gada 20. janvārī pēc Viļņas Zemes likvidēšanas, kas bija izveidota pēc Viduslietuvas Republikas likvidēšanas 1922. gada 13. aprīlī, to apvienojot ar Navahrudakas vojevodistes ziemeļu daļu.

Administratīvais sadalījums

Viļņas pavieta (Vilniaus pavietas, Віленскі павет) ap 6000 km²
Ukmerģes pavieta (Vilkmergės pavietas, Вількамірскі павет) ap 9000 km²
Braslavas pavieta (Breslaujos pavietas, Браслаўскі павет) ap 5500 km² (no 1793. gada Braslavas vaivadija)
Ašmenas pavieta (Ašmenos pavietas, Ашмянскі павет) ap 16 000 km²
Ļidas pavieta (Lydos pavietas, Лідскі павет) ap 5200 km² (agrāk Traķu vaivadijas sastāvā)

Lietuvas vēsturiskās daļas

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms: Viļņas kunigaitija	Viļņas vaivadija 1413—1795	Pēc: Lietuvas guberņa, Viļņas guberņa (no 1801)
Pirms: Traķu kunigaitija	Traķu vaivadija 1413—1795	Pēc: Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), daļēji Kauņas guberņai (no 1843), Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (1816—1837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)
Pirms: Žemaitijas fogteja	Žemaitijas kunigaitija 1411—1795	Pēc: Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), Kauņas guberņai (no 1843), Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (1816—1837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)
Pirms: Vācu ordeņa valsts Mēmeles komtureja	Prūsijas hercogistes no 1701. gada Prūsijas Karalistes Mēmeles apriņķis 1525–1772	Pēc: Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920)