Zaļzoda kolibri
| Zaļzoda kolibri Abeillia abeillei (Lesson & Delattre, 1839) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Svīrveidīgie (Apodiformes) |
| Dzimta | Kolibri dzimta (Trochilidae) |
| Apakšdzimta | Tipiskie kolibri (Trochilinae) |
| Ģints | Zaļzoda kolibri (Abeillia) |
| Suga | Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) |
| Izplatība | |
 | |
 Zaļzoda kolibri Vikikrātuvē | |
Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,[1] kas pieder tipisko kolibri apakšdzimtai (Trochilinae). Tā ir vienīgā suga zaļzoda kolibri ģintī (Abeillia). Izdala divas pasugas.[2] Kopējā populāciju sastāda 20 000—50 000 indivīdu.[3]
Satura rādītājs
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļzoda kolibri sastopams Meksikas dienvidos, Belizē, Salvadorā, Gvatemalā un Hondurasā un Nikaragvā.[4][5] Tas ir nometnieks un pamatā mājo siltajos un mitrajos tropu un subtropu kalnu mežos līdz 2200 metriem virs jūras līmeņa. To var novērot arī ielejās, bet ne zemāk par 1000 m.[3][4]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļzoda kolibri ir maza auguma kolibri ar īsu, taisnu knābi. Ķermeņa garums ir 7—7,5 cm,[6] svars 2,7—2,8 g.[3][5][7] Apspalvojums ir ļoti krāšņs, ar metālisku spīdumu. Mugura zaļa, ar sārtu bronzas spīdumu. Aiz acs tam ir balts punkts. Zods un krūšu augšējā daļa — smaragdzaļi, no kā kolibri ir ieguvis savu nosaukumu. Pavēdere — pelēka. Astes centrālās spalvas ir zilas, bet pārējās gandrīz melnas, ar pelēkām malām. Knābis melns.[5][6][7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai mātītes pavēdere ir pelēcīgāka, salīdzinot ar tēviņu.[5]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļzoda kolibri barojas ar rubiju (Rubiaceae), verbēnu (Verbenaceae) un naktssveču dzimtas (Onagraceae) augu ziedu nektāru. Lai to iegūtu, kolibri izmanto savu garo, salmiņam līdzīgo mēli. Nektāra laizīšanas (13 reizes sekundē) laikā putns plivinās gaisā uz vietas. Barojas tuvu zemei. Nelielos daudzumos mēdz ķert arī nelielus kukaiņus un zirnekļus. Kukaiņi galvenokārt tiek noķerti idojumā. Olbaltumvielas ir īpaši svarīga ligzdošanas laikā (mātīte ligzdošanas sezonā dienas laikā noķer apmēram 2000 kukaiņu[5]). Tēviņi nostiprina barošanās teritoriju, kas ir bagāta ar nektāraugiem un kuru agresīvi apsargā.[5][8] Padzīti tiek ne tikai citi kolibri tēviņi, bet arī lielāki kukaiņi, piemēram, kamenes. Zaļzoda kolibri mēdz apmeklēt arī mākslīgās barotavas ar cukurūdeni.[5]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļzoda kolibri ir vientuļnieki, tie neveido pārus un tēviņš mātītei nepalīdz ne būvēt ligzdu, ne rūpēties par mazuļiem. Tēviņš ar mātīti satiekas tikai, lai sapārotos. Ligzdošanas sezona ilgst no februāra līdz martam. Riesta laikā, lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņi veido nelielas grupas. Tie kopīgi dzied un veic "U" veida lidošanu ikvienas mātītes priekšā, kas pietuvojas. Viens tēviņš saparojas ar vairākām mātītēm, kā arī mātīte sapārojas ar vairākiem tēviņiem.[5]
Ligzdai ir dziļa kausa forma, būvniecībai tiek izmantoti zāļu stiebri, lapas un sūnas. No iekšpuses tā izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, dzīvnieku vilnu un spalvām, konstrukcija tiek nostiprināta ar zirnekļu pavedieniem. Tādējādi ligzda ir elastīga un, putnēniem augot, pastiepjas lielāka, spējot izstiepties pat divas reizes lielāka. Ligzda atrodas uz kāda krūma vai koka horizontāliem zariem 1—3 metru augstumā, labi apslēptā vietā.[5] Dējumā parasti ir 2 baltas olas. Inkubācijas periods ilgst 14—19 dienas, perē tikai mātīte. Mazuļi izšķiļas akli, nevarīgi un bez pūkām. Māte tos galvenokārt baro ar daļēji sagremotiem kukaiņiem, kurus atrij mazuļiem mutēs. Pirmo nedēļu vai ilgāk māte putnēnus silda, pēc tam tie ligzdā paliek vieni pat aukstākās naktīs. Ligzdu jaunie putni atstāj 7—10 dienu vecumā.[5][9]
Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļzoada kolibri ir 2 pasugas:[2][10]
- Abeillia abeillei abeillei (Lesson & DeLattre, 1839) — nominālpasuga, sastopama no Meksikas dienvidaustrumiem līdz Salvadorai, Gvatemalai un Hondurasas ziemeļiem;
- Abeillia abeillei aurea (A. H. Miller & Griscom, 1925) — sastopama Hondurasa dienvidos un Nikaragvas ziemeļos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995. — 851 p. — ISBN 0-19-854012-4
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Hummingbirds, 2019
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Emerald-chinned Hummingbird Abeillia abeillei
- ↑ 4,0 4,1 IUCN: Emerald-chinned Hummingbird
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 5,9 Beauty of Birds: Emerald-chinned Hummingbirds
- ↑ 6,0 6,1 Neotropical Birds: Abeillia abeillei
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Emerald-chinned Hummingbird (Abeillia abeillei)
- ↑ Life History: Abeillia abeillei
- ↑ All Things Hummingbird
- ↑ Emerald-chinned Hummingbird (Abeillia abeillei) | the Internet Bird Collection
