Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs | |
---|---|
Dibināts | 1966 |
Atrašanās vieta | Filozofu iela 3, Jelgava, Latvija |
Koordinātas | 56°38′59″N 23°43′44″E / 56.64972°N 23.72889°EKoordinātas: 56°38′59″N 23°43′44″E / 56.64972°N 23.72889°E |
Tips | Memoriālais muzejs |
Mājaslapa |
alunans |
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāle. Tas atrodas ēkā, kur Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns (1848-1912) dzīvoja mūža pēdējos divus gadus. Muzejā atrodas viņa radošais mantojums un viņa ģimenes sadzīves priekšmeti.
Muzeja misija ir "Latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna piemiņas iemūžināšana, ar viņa vārdu saistot teātra pirmsākumus, teātra spēlēšanas tradīcijas, to turpinājumu Jelgavā un Jelgavas un Ozolnieku novadā tagad un nākotnē”.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muzeja izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ideja par muzeja izveidošanu dzima l960. gadu beigās. Jelgavā aktīvi darbojās Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātris režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā, viens no teātra draugiem bija Ādolfa Alunāna mazdēls Ādolfs Švānbergs. Rīgā Mežaparka dzīvoklī dzīvoja arī trīs Alunāna meitas – Valda, Valeska un Emīlija. Viņas bija saglabājušas daļu no savam tēvam piederējušajām lietām: mēbeles, traukus, grāmatas, fotogrāfijas, kuras pateicoties mazdēla entuziasmam tika nodotas jelgavniekiem. Tuvojās teātra tēva 120. jubileja un latviešu teātra 100. jubileja, pamazām izkristalizējās doma par piemiņas vietas iemūžināšanu pilsētā, kurā Ādolfs Alunāns dzimis un dzīvojis. Tika noskaidrota viņa pēdējā dzīves vieta – Filozofu ielā 3.
Pilsētas izpildu komiteja rada iespēju sākotnēji atbrīvot ēkas otro stāvu un ar 1966. gada 12. janvāra Lēmumu Nr. 6 nolēma izveidot sabiedrisko muzeju – Ādolfa Alunāna memoriālo māju. 1968. gada 6. jūnijā muzejs tika atvērts skatītājiem. Šefību par muzeja uzturēšanu uzņēmās Tautas teātris taču tā bija smaga nasta jau tā noslogotajiem teātra dalībniekiem un darbs ar laiku apsīka.
1978. gadā pilsētas vadība atbrīvoja visu ēku un sabiedrisko muzeju pārveidoja par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli. Pēc kapitālā remonta, 1988. gada 19. novembrī muzejs atkal vēra durvis apmeklētājiem.
Līdz ar Civillikuma stāšanos spēkā muzeja zeme un ēka atgriezās Bergmaņu ģimenes īpašumā. 1998. gada 11. jūnijā Jelgavas dome pieņēma lēmumu Nr.12/13 “Par Ādolfa Alunāna muzeja ēkas un zemes gabala pirkšanu”, ēka un zeme nodota Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam beztermiņa valdījumā.
Par nozīmīgu kļuva 2010. gads. Muzeja infrastruktūras attīstībai piesaistītas un realizētas investīcijas projektā ”Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja pakalpojumu dažādošana un koka ēkas restaurācija” ar Jelgavas pašvaldības, Eiropas Savienības un Norvēģijas finansu instrumenta līdzekļiem. Projekta ietvaros veikts muzeja ēkas remonts, teritorijas labiekārtošana, ēkas pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ekspozīciju papildināšana ar multimedijiem.
Ēka Filozofu ielā 3
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filozofu ielā 3 bija Jelgavas otrās kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villa. Alunāni īrēja ēkas otro stāvu. Dzīvoklī bija piecas nelielas istabas, virtuve, bēniņi ar jumta balkonu, kur reizēm labprāt uzkāpa arī pats Ādolfs Alunāns, lai pavērtos apkārt uz plašajiem dārziem un laukiem līdz pat Ģintermuižai. Šeit bija klusums un miers, bet teātra tēva sāpošajām kājām neaizsniedzamā attālumā atradās dzelzceļa stacija un ceļš uz Rīgu un pat Latviešu biedrības nams.
Kopā ar vecākiem te dzīvoja trīs jaunākās meitas – Valda, Valeska un Emīlija. Pārējie bērni bija nodibinājuši savas ģimenes un izklīduši kur kurais. Dēls Pēteris Krievijā, meita Zuzanna Lietuvā, labi, ka meita Paula tepat Filozofu ielā 11, gandrīz līdzās.
Ēkas pirmajā stāvā muzeja vajadzībām iekārtota pasākumu telpa ar skatuvīti un izstāžu zāle. Otrajā stāvā teātra tēva memoriālais dzīvoklis ar četrām istabām – ēdamistaba ar Alunāna rakstāmgaldu, viesistaba un divas guļamistabas.
Ādolfa Alunāna memoriālā māja ir vieta, kurā latviešu teātra tēvs dzīvojis divus pēdējos dzīves gadus no 1910.-1912. gadam, bet ģimene līdz 1926. gadam. Tur atrodas viņa radošais mantojums un viņa ģimenes sadzīves priekšmeti. Pateicoties mazdēlam Ādolfam Švānbergam muzejā ir vairāk kā tūkstoš oriģinālpriekšmetu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Par muzeju». Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs (latviešu). Skatīts: 2024-01-19.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs |
- Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja mājaslapa http://alunans.lv/aamm/
- Zane Lāce (2018. gada 18. augusts). Pilsētnieka istaba pirms simt gadiem — Alunāna saulainais miteklis Jelgavā. Latvijas Pērles. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |