Pāriet uz saturu

Čerkasu apgabals

Vikipēdijas lapa
Čerkasu apgabals
Черкаська область
—  apgabals  —
Radionova klints Gņilijtikičas upes Buckas kanjonā
Radionova klints Gņilijtikičas upes Buckas kanjonā
Radionova klints Gņilijtikičas upes Buckas kanjonā
Flag of Čerkasu apgabals
Karogs
Coat of arms of Čerkasu apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Čerkasi
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 20 900 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 260 000
 - Blīvums 60,3/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (93,05%)
krievi (5,40%)
Mājaslapa: www.oda.ck.ua
Čerkasu apgabals Vikikrātuvē

Čerkasu apgabals (ukraiņu: Черкаська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Poltavas apgabalu austrumos, Kirovohradas apgabalu dienvidos, Vinnicas apgabalu rietumos un Kijivas apgabalu ziemeļos.

Tagadējā Čerkasu apgabala teritorijas ziemeļu daļa līdz 1238. gadam bija Kijivas Krievzemes sastāvā, Dņepras kreisajā krastā valdīja Perejaslavļas kņazi. Dienvidu daļu apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), vēlāk Zaporižjas kazaki. 1239. gada 3. martā Perejaslavļu ieņēma mongoļu karaspēks un no 1245. gada tā atradās Zelta Ordas pakļautībā, kuras hani Perejaslavļā atsevišķus kņazus neiecēla un to pārvaldīja Kijivas kņazu dēli. 1363. gadā Perejaslavļas kņaziste tika inkorporēta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, no 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Kijivas vaivadijas sastāvā.

1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1708. gadā cars Pēteris I lika dibināt Kijivas guberņu. Polijas Otrās dalīšanas rezultātā 1793. gadā Krievijas sastāvā nokļuva arī Dņepras kreisais krasts. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā.

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1932. gada 27. februārī izveidoja Kijivas apgabalu, 1954. gada 7. janvārī tā dienvidu daļā izveidoja Čerkasu apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpst 6 apgabala nozīmes pilsētas - Bahačeve, Čerkasi, Kaņiva, Smila, Umaņa, Zolotonoša, kā arī 20 rajoni - Čerkasu rajons, Čihirinas rajons, Čornobajas rajons, Drabivas rajons, Horodiščes rajons, Hristiņivkas rajons, Kamjankas rajons, Kaņivas rajons, Katerinopiļas rajons, Korsuņas-Ševčenkivskas rajons, Lisjankas rajons, Maņkivkas rajons, Monastiriščes rajons, Smilas rajons, Špolas rajons, Taļnes rajons, Umaņas rajons, Zolotonošas rajons, Zvenihorodkas rajons, Žaškivas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir četri rajoni: Čerkasu rajons, Umaņas rajons, Zolotonošas rajons un Zvenihorodkas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

Apgabalā ir 16 pilsētas: