Ērberģes muiža
| Ērberģes muiža | |
|---|---|
 | |
 | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Herbergen |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | Neoklasicisms |
| Atrašanās vieta |
 Ērberģe, Aizkraukles novads, Latvija |
| Pašreizējais izmantotājs | Mazzalves pamatskola |
| Pabeigta | 1868 |
Ērberģes muiža (vācu: Herbergen), saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā. Pirms 1920. gada agrārās reformas Ērberģes muiža 1862 ha platībā piederēja fon Hānu dzimtai. Reformas gaitā muižas zemes sadalīja 159 jaunsaimniekiem un zemes piegriezumos citām saimniecībām, bet kungu mājā ierīkoja pastu.
No 1930. gada bijušajā Ērberģes muižas kungu mājā darbojas Mazzalves pamatskola.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muiža no 1465. gada līdz Livonijas kara beigām piederēja Heinriham Zellem (Selle) un viņa pēcnācējiem.[2] 1582. gadā to mantojuma ceļā ieguva Lidinghauzenu-Volfu (v. Lüdinghausen-Wolff) dzimta. 1686. gadā muižu nopirka Gothards Vilhelms von Fītinghofs, kura meita apprecējās ar brīvkungu Aleksandru fon Taubi. Līdz Kurzemes hercogistes aneksijai 1795. gadā muiža piederēja viņu mantiniekiem.[3] Pirms 1806. gada Ērberģes muižu kopā ar Salas pusmuižu (Holmhof) iegādājās fon Hānu dzimta, kas 1868. gadā uzcēla muižas kungu māju klasicisma stilā. Pēc muižas atsavināšanas barona fon Hāna ģimene pārcēlās dzīvot uz Ērberģes dzirnavām, bet bijušajā muižas mājā no 1922. līdz 1927. gadam bija Latvijas pasta nodaļa un no 1930. gada pamatskola.
Otrā pasaules kara beigās skolas ēkā 1944. gadā bija iekārtots Sarkanās armijas kara hospitālis. 1962. gadā skolai pievilka elektrību, 1983. gadā ierīkoja centrālapkuri, ūdensvadu, un jaunu elektrības instalāciju.[4]
Muižas ēku komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz mūsdienām ir saglabājusies Ērberģes muižas kungu māja (1868), kurā atrodas Mazzalves pamatskola, klēts, veļas mazgātava (1875), kalve, ūdensputnu kūtiņa (1823) un divi pagrabi (ap 1876). Agrāk muižas centrā bija arī spirta brūzis, rija, muižas kalpu māja, cūku kūts un zirgu stallis ar dzīvokļiem, govju kūts ar siena šķūni.
7,8 ha lielajā muižas parkā tagad ir izveidota "Zilās Dāmas taka".
Muižas kungu māja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kungu māja ir divstāvu ēka ar izbūvētu mansardstāvu abos sānu spārnos, ēkas trīsstāvīgā centrālā daļa parādes fasādē papildināta ar rizalītveida ieejas izbūvi divu stāvu apjomā, kas balstās uz noapaļotas formas arkādes, kas rotāta vienkāršotām profilu joslām. Centrālās daļas apjoma karnīzes greznotas ar zobiņveida profilu frīzi. Ēkas parka puses fasādē 19.gs.2.p. izbūvēta plaša Šveices stila veranda, no kuras uz upi ved dārza kāpnes.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. decembrī. Skatīts: 2016. gada 28. septembrī.
- ↑ 1493. gada dokuments par Frīdaha Zelles tiesībām uz zemēm starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- ↑ Hans Johannes Feldmann, Heinz von zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland). 215 lpp.[novecojusi saite]
- ↑ Ērberģes muiža Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. no http://www.pilis.lv