Malnavas muiža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads
Malnavas koledža, 2010. gads
Malnavas muižas vārti - "Baltie vārti"
Malnavas muižas klēts

Malnavas muiža (poļu: Małnow) bija Latgales muiža tagadējā Kārsavas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Malnavas muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji tā bija Cecinas (Saļņevas muižas) pusmuiža un līdz 1724. gadam piederēja Hilzenu dzimtai. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jānis Hilzens no sava tēva mantoja īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha.

Hilzena meitai Jadvigai aprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos minēta 1774. gadā. Viņa saimniekošanas laikā tika stādīts parks. Parka ziemeļu stūri, apmēram 50 m no kungu mājas, bijusi Pasienes dominikāņu 1710. gadā celta koka baznīciņa, kas 1802. gadā nojaukta un no jauna salikta Salnavas Naudaskalna kapsētā.

1784. gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava bija brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem piederoša atsevišķa muiža ar 169 sētām, kurās dzīvoja 950 vīriešu un 793 sieviešu dzimuma iedzīvotāji.

1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents savu īpašumu sadalīja divās daļās - Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižās. Pēc tam, kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, muižu pārvaldīja grāfa palīgs. 1863. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Malnavas muižas zemnieki atteicās pildīt klaušas. 1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss von der Ropps. 1881. gadā muižas zemnieki protestēja pret zemes mērīšanu.

1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā muižu iegādājās S.F. Agarkovs. 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Agarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet gan Pēterburgā.

1920. gadā Malnavas muiža ar 12 402 ha bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā iekārtoja Latgales lauksaimniecības skolu (tagad Malnavas koledža). 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gs. 1. pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem 4 kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna māja saimniecības ēkas.

Muižas parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malnavas parks ir Ievērības cienīgs kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830. gadu - grāfa Šadurska laikā. Pats grāfs mīlēja dabu un interesējās par dārzkopību, tāpēc arī nolēma iestādīt parku aiz muižas ēkas. Tā kā viņš pats nebija latvietis, viņu interesēja eksotiski koki un krūmi. Parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni - parka otro daļu). Muižas parkā ir dīķis ar strūklaku. Parks ir regulāra plānojuma Franču stila iezīmēm, ģeometrisks (simetrisks – kāda labā puse tāda arī kreisā. Pie baltiem vārtiem redz vislabāk), viens no vecākajiem Latvijā un, ja to nebūtu skāris karš, būtu ar aizrobežu sugām bagātākais.

No vietējām koku sugām šeit aug: kļavas, oši, ozoli, liepas, lazdas, trauslais vītols, gobas, vīksnas; no retajām - vairākas baltegļu sugas, dzīvības koku sugas, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c. Parkā aug arī retais etiķkoks, visizplatītākais koks parkā ir lapegle. Kopā iestādīta 51 tanī skaitā introducētas (augu sugas ieviestas vietās, kurās tās iepriekš nav augušas) koku sugas. Visapkārt parkam tika uzcelts akmens mūris ar dakstiņu jumtu. Mūra fragmenti saglabājušies līdz šodienai. Ir nostāsts, ka parkā sākušās pazemes ejas uz Goliševu un Kārsavas staciju (neviens nav pētījis).

Skatu vietas parkā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Muižas priekšā no paaugstinājuma paveras skats uz Balto vārtu pusi - gandrīz 2 km gara aleja.
  • No Baltajiem vārtiem paveras kulisveida skats uz muižas ēku.
  • Parka austrumu daļā gara, šaura, regulāri veidota lauce, kas iziet ārpus parka teritorijas.

Leģendas par Malnavas nosaukuma rašanos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Malnavas nosaukuma rašanos ir vairākas leģendas:

  1. "Kad 1782. - 1799. gadā zemnieki izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, tad savu kungu viņi iesaukuši par "melno kungu" (latgaliski "malns"), no tā arī radies nosaukums - Malnava."
  2. "Kādreiz kāds kungs, kurš slikti pratis latviešu valodu, apstaigādams visas zemnieku mājas, secinājis, ka visās ir milti. Pa ceļam, ieejot kādā nabadzīgā būdelē, nojautis, ka šeit miltu nebūs. Gribēdams pateikt, lai saimniece samaļ graudus, kungs teicis: "Mal!" Bet saimniece atbildējusi: "Nava!" Tā arī, saliekot kopā, radās šis nosaukums.
  3. „Kādreiz kāds kungs brauca uz šo vietu (muižu) ceļš bija tik ilgs un tāls uz šejieni kā uz pasaules Malu, bet pasaules malas te Nava.”

Muižas attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Logins H. Dzenis V. Mūsu Malnava. - Rīga: LU žurnāla "Latvijas vēsture" fonds, 2001, 480.lpp. ISBN 9984-643-33-6

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°46′35″N 27°43′12″E / 56.77639°N 27.72000°E / 56.77639; 27.72000