Dzelzavas muiža

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzelzavas muiža, tagadējā Dzelzavas pamatskola

Dzelzavas muižas (vācu: Selsau) kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā. Pašlaik ēkā atrodas Dzelzavas pamatskola.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās ziņas par muižu tagadējā Dzelzavā saglabājušās no 1594. gada, kad muižas īpašnieks bija Jēkabs no Vainekes (Jacob Wainecken) un muiža minēta kā Waineckemoise. 1600. gadā viņa dēls Johans Dzelzavas muižu (Schielschun) pārdeva Cesvaines pilskungam Vilhelmam Frīdriham Taubem. Zviedru Vidzemes laikā daļa no Dzelzavas muižas nokļuva Zviedrijas karaļa īpašumā un kopš tā laika tika dēvēta par "Kroņa muižu" (Kronenhof). 1679. gadā abas muižas par 7000 dālderu nopirka majors Oto Vilhelms Klots (Klodt).[1]

Pēc Lielā Ziemeļu kara muiža uz neilgu nokļuva Oto Reinholda fon Igelstrēma (Igelström) īpašumā (1724-1765), tad Oto Johana fon Tranzē (Transehe) īpašumā, kas 1767. gadā pabeidza jaunas muižas kungu mājas celtniecību baroka stilā. 18. gadsimta beigās ēka pārbūvēta. No 1868. gada muiža bija Kārļa Frīdriha fon Tranzē-Rozeneka (Karl Friedrich v.Transehe-Roseneck, 1841-1903) valdījumā, kas 1872. gadā uz muižas zemes uzcēla Dzelzavas pamatskolas ēku (tagadējā Padomā), kurā par skolotāju strādāja Doku Atis. Viņa brālis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vēsturnieks un ģenealogs. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1908. gadam atjaunoja arhitekta V. Bokslafa vadībā. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta un 1917.—1920. gadā pilī atradās pagasta administrācija.

Pēc 1920. gada agrārreformas Dzelzavas muižu ar Kroņa, Lobēnu un Sofijas pusmuižām sadalīja 100 vienībās (no tām 6 bijušās rentes mājas) ar 1428 ha.[2] Muižas kungu māja no 1920. līdz 1925. gadam daļēji piederēja Latvijas armijai, provizors Oto Leivers (Leiwer) šeit četrās telpās ierīkoja aptieku. 1926. gadā ēku pārņēma pagasta valde, kas tajā ierīkoja pagasta valdes kanceleju un tautas namu. 1940. gadā uz namu pārcēla Dzelzavas pamatskolu. Otrā pasaules kara laikā ēkā izvietojās Vācijas armijas daļas (1941-1944), pēc kara atkal Dzelzavas pamatskola.

2003. gadā ar Dzelzavas pagasta, Kultūrkapitāla fonda un Mirdzas Ēmkes līdzekļiem atjaunoja ēkas fasādes un ierīkoja ārējo apgaismojumu.

Muižas apkārtne[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap muižas kompleksa centrālo laukumu simetriski izvietotas kalpotāju mājas, ko ieskauj 19. gs. veidots muižas parks ar vietējo un svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Muižas parkā atrodas estrāde, kur vasaras mēnešos risinās Dzelzavas sabiedriskā dzīve. Muižas parkā arī atrodas arhitekta V. Vitanda piemineklis "Par Tēvu zemi kritušiem", kas atklāts 1939. gadā un atjaunots 1989. gadā Piemineklis veltīts 1. pasaules karā un cīņās pret bermontiešiem kritušajiem dzelzaviešiem.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, 1-2. sējumi, 236-238 lpp.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas IV. sējuma 6175 sleja. Rīgā, 1929.-1930.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°00′1″N 26°26′1″E / 57.00028°N 26.43361°E / 57.00028; 26.43361