Heija muižiņa

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 56°56′55.8″N 24°04′32.2″E / 56.948833°N 24.075611°E / 56.948833; 24.075611

Heija muižiņa 1807. gadā (Broce).
Heija muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara.

Heija muižiņa (vācu: Hay's Höfchen) bija 18. gadsimta vidū baroka stilā celta Rīgas tirgotāja Kārļa Bērensa ārpilsētas vasarnīca ar sākotnējo nosaukumu Schoongezicht ("Skaistais skats") tagadējā Daugavgrīvas ielā 25 Pārdaugavā.

18. gadsimta otrajā pusē muižiņā pārmaiņus uzturējušies Apgaismības laikmeta filozofi Johans Georgs Hāmanis (1753—1759) un Johans Gotfrīds Herders (1764—1769). Muižiņas parka pakājē sākās Filozofu aleja (Philosophengang), kas turpinājās gar Daugavas stāvkrastu līdz Drēzena muižiņai. Savu nosaukumu tā ieguva pēc tam, kad 18. gadsimta beigās to īpašumā ieguva angļu tirgotājs Džons Hejs (John Hay).

Ēka nodega 1980. gados, nojaukta 1990. gadu beigās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērensu muiža (Berendshof) blakus Hāgena muižiņai (apvilkta) 17. gadsimta kartē (Broces kopija no Ē. Tolka kartes, 1700)

Muižiņas ēkas celtas jau agrāk Bērensu dzimtai piederējušā zemes gabalā, kas 18. gadsimta sākumā saukts par Bērensu muižu (Berendshof). Pēc 1750. gada veiksmīgais tirgotājs un filantrops Kārlis Bērenss (1725—1789) šeit uzcēla savu vasaras mītni, no kuras pavēries lielisks skats uz Vecrīgu. 1786. gadā muižas zemes iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Pēc K. Bērensa nāves muiža tika novērtēta uz 2000 Alberta dālderiem un pārdota tirgotājam Dž. Heijam.

1812. gada kara laikā Heija muižiņas ēkas nav nodedzinātas kopā ar citām Āgenskalna ēkām. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta vidū tuvējās Švarcmuižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei Rīgā ieceļojušajiem lauciniekiem. 20. gadsimta pirmajā ceturksnī nams bija Sketeru ģimenes īpašumā, uz ielas pusi tika pārvietota nama kolonāde un balkons.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muižiņā atradās E. Martina ērģeļu būvētava, pirms Otrā pasaules kara muižiņas ēkas piederēja G. Lēmanam. Pēc Latvijas okupācijas un kara beigām ēkā atradās Rīgas mehāniskās fabrikas kopmītnes. 1980. gados muižiņa smagi cieta ugunsgrēkā, tika uzsākta tās restaurācija, pēc tam tā pamesta bez logiem un durvīm, novesta avārijas stāvoklī un 1990. gados privatizēta. Pirms 2000. gada ēkas atliekas tika nojauktas un nolīdzinātas.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heija muižiņa bijusi vienstāva koka ēka ar stāvu mansarda jumtu, diviem pildrežģa tehnikā veidotiem mezonīniem. Visām nama pirmā stāva telpām, arī reprezentācijas zālei bija nekrāsoti, trinītī likti profilētu dēļu griesti. Rūpīgi tēstās guļšķautņu sienas klāja papīra tapetes.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 90., 91., 172. lpp.
  • Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
  • Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 272. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]