Sužu muiža

Vikipēdijas lapa
Sužu muižas kungu māja ziemā (1932.g.)
Sužu muižas kungu māja 19. gadsimta beigās.
Septītās dienas adventistu misijas skola Sužu pilī (pirms 1940).
Sužu muižas ēkas mūsdienās (2012).

Sužu muiža (vācu: Suschenhof) ir bijusī Ādažu pusmuiža Ķīšezera austrumu krastā Sužos, kurā no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota Padomju armijas kara daļa.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sužu muiža atradās Ādažu-Carnikavas draudzes novadā kā Ādažu muižas pusmuiža. 19. gadsimta beigās muižas īpašnieki Kampenhauzeni pie Ķīzezera uzcēla atpūtas māju neorenesanses stilā. Par ēkas arhitektu uzskata Kārli Johanu Felsko.[2]

Muižas kungu māju pēc 1920. gada zemes reformas 1923. gadā iegādājās Septītās dienas adventistu Latvijas draudzes misijas skola "Filadelfija", kurā mācījās arī audzēkņi no Lietuvas un Igaunijas. Skolā varēja palikt arī pa vasaru un palīdzēt lauku darbos. Blakus esošajās muižas ēkās iekārtoja ūdensdziedniecības iestādi ar sēra un skābekļa vannām, masāžām, pilnu pansiju un ēdināšanu piecas reizes dienā.

Otrā pasaules kara laikā pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā muižu atsavināja un tajā iekārtoja aviācijas bāzi un noliktavas. Pēc Otrā pasaules kara muižu piešķīra kā palīgsaimniecību Rīgas alus darītavai “Aldaris”. 1953. gadā muižā ievācās padomju okupācijas armijas kara daļa, kas sabūvēja kazarmas, garāžas, noliktavas un dzīvokļus. Pils torņa augšdaļā padomju karavīri uzcēla silikātķieģeļu paaugstinājumu ūdens rezervuāram.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur Latvijas armijas Sužu izlūkdienesta bataljonu.[3]

Pēc privatizācijas 2006. gadā to ieguva SIA "Peltes īpašumi", kurai 2011. gadā pasludināja maksātnespēju 2011. gadā. Tā paša gada vasarā "Peltes īpašumu" parādsaistības pārpirka SIA "Sužu pussala" par 3,2 miljoniem eiro.[4] Mūsdienās muižas ēkas atrodas avārijas stāvoklī un tajā saimnieko SIA "Sužu pussala",[5] kas paredzējusi ēku ārējā apjoma un vizuālā tēla atjaunošanu, nojaucot padomju laika utilitārās piebūves, atjaunojot fasāžu plastisko dekoru, oranžēriju un terases kā arī sakārtojot ēkām pieguļošo teritoriju. Kungu mājā plānoja izvietot telpas "džentlmeņu" klubam un dažāda mēroga pasākumiem, bet Sardzes ēku plānoja pārbūvēt kā vienas ģimenes brīvdienu māju.[6]

No 2018. gada ar muižu kļuva saistīta tā saucamā "Ķīšezera zemes afēra" - tās ietvaros bijušo maksātnespējas administratoru un Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Māri Sprūdu apsūdzēja mēģinājumā piesavināties īpašumu savā rīcībā. SIA "Sužu pussala" apsūdzības ieskatā bija fiktīvs uzņēmums, kuru nodibināja Sprūds, kurš 2011. gadā bija "Peltes īpašumu" maksātnespējas administrators. Ar prokurora lēmumu īpašumam uzlika arestu un to apsargā.[4][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ambermarks.com
  2. citariga.lv
  3. Sužu muiža - Suschenhof Līga Landsberga, 2021. gada 22. janvārī
  4. 4,0 4,1 «"Sprūda lieta": Par Ķīšezera zemes afēru apsūdz arī bijušo amatpersonu». nra.lv (latviešu). 2018-03-11. Skatīts: 2024-02-15.
  5. DELFI, Andris Kārkluvalks. «Sužu muižas pils». DELFI (latviešu), 2012-10-06. Skatīts: 2024-02-15.
  6. MARK Arhitekti 2016. gada 5. oktobrī
  7. «Prāvai pret bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu galu vēl neredz». www.delfi.lv (latviešu). 2023-11-13. Skatīts: 2024-02-15.

Koordinātas: 57°01′03″N 24°12′13″E / 57.01750°N 24.20361°E / 57.01750; 24.20361