16. marts

16. marts ir gada 75. diena pēc Gregora kalendāra (76. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 290 dienas.

Vārda dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guntars, Guntis, Guntris

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1521. gads — Filipīnās pirmo reizi ieradās eiropieši — Fernāna Magelāna vadītā portugāļu ekspedīcija.
1920. gads — Antante oficiāli paziņoja, ka okupēta Osmaņu impērijas galvaspilsēta Konstantinopole; osmaņu sultāns Mehmeds VI apstiprināja jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.
1942. gads — pirmais vācu raķetes V-2 izmēģinājums, raķete eksplodēja netālu no starta laukuma.
1945. gads:
- Otrais pasaules karš: Ivodzimas kaujas beigas, lai gan vēl palika daži nelieli japāņu pretestības rajoni.
- Otrais pasaules karš: Vircburgā, Vācijā, tikai 20 minūšu ilgā britu aviācijas uzlidojumā tika sagrauti 90% ēku un nogalināti 5000 cilvēki.
1969. gads — Venecuēlas aviokompānijas Venezuelan Airlines lidmašīnas DC-9 katastrofā pie Marakaibo gāja bojā 155 cilvēki.
2005. gads — Izraēla oficiāli Palestīnai atdeva kontroli pār pilsētu Jēriku.
2014. gads — Krimas aneksija: starptautiski neatzītā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalso par pievienošanos Krievijai.
2023. gads — Moldovas parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu ar "rumāņu valoda" visos oficiālajos dokumentos.^[1]^[2]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1665. gads — Džuzepe Marija Krespi (Giuseppe Maria Crespi), itāliešu gleznotājs (miris 1747. gadā)
1751. gads — Džeimss Medisons (James Madison), ASV prezidents (miris 1836. gadā)
1789. gads — Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm), vācu fiziķis (miris 1854. gadā)
1820. gads — Viktors Emanuels II (Vittorio Emanuele II), Itālijas karalis (miris 1878. gadā)
1859. gads (j.s., pēc v.s. 4. martā) — Aleksandrs Popovs (Александр Степанович Попов), krievu fiziķis (miris 1906. gadā)
1865. gads — Aspazija, latviešu dzejniece (mirusi 1943. gadā)
1871. gads — Franss Reišels (Frantz Reichel), franču sporta administrators, sportists un žurnālists (miris 1932. gadā)
1884. gads — Aleksandrs Beļajevs (Александр Романович Беляев), krievu rakstnieks (miris 1942. gadā)
1911. gads — Jozefs Mengele (Josef Mengele), vācu ārsts (miris 1979. gadā)
1920. gads — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (mirusi 2002. gadā)
1932. gads — Volters Kaningems (Walter Cunningham), ASV kosmonauts (miris 2023. gadā)
1941. gads — Bernardo Bertoluči (Bernardo Bertolucci), itāliešu režisors (miris 2018. gadā)
1943. gads — Kārlis Strēlis, latviešu basketbolists un politiķis
1949. gads — Viktors Garbers (Victor Garber), Kanādas aktieris
1953. gads:
- Izabella Ipēra (Isabelle Huppert), franču aktrise
- Ričards Stalmans (Richard Stallman), ASV programmētājs
1963. gads — Didzis Sedlenieks, latviešu žurnālists un rakstnieks (miris 2020. gadā)
1966. gads — Dens Cjiņmins (邓清明, Dèng Qīngmíng), Ķīnas kosmonauts
1967. gads — Aleksandrs Kerčs, ukraiņu izcelsmes Latvijas hokejists
1972. gads — Uldis Augulis, latviešu politiķis
1980. gads — Marts Kristiāns Kalniņš, latviešu dziedātājs

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

37. gads — Tiberijs (Tiberius), 2. Romas imperators (dzimis 42. gadā p.m.ē)
455. gads — Valentiniāns III (Placidius Valentinianus), Romas imperators (dzimis 419. gadā)
1736. gads — Džovanni Batista Pergolēzi (Giovanni Battista Pergolesi), itāļu komponists (dzimis 1710. gadā)
1889. gads — Ernsts Tempels (Ernst Tempel), vācu astronoms (dzimis 1821. gadā)
1899. gads — Otniēls Čārlzs Māršs (Othniel Charles Marsh), amerikāņu paleontologs (dzimis 1831. gadā)
1927. gads — Viljams Eksšovs (William Exshaw), britu burātājs (dzimis 1866. gadā)
1935. gads — Ārons Nimcovičs (Aaron Nimzowitsch), Latvijā dzimis šahists (dzimis 1886. gadā)
1936. gads — Dace Akmentiņa, latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā)
1940. gads — Selma Lāgerlēva (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā)
1942. gads — Augusts fon Gēdrihs (August von Gödrich), vācu riteņbraucējs (dzimis 1859. gadā)
1979. gads — Lusjēns Demanē (Lucien Démanet), franču vingrotājs (dzimis 1874. gadā)
1996. gads — Čārlijs Barnets (Charlie Barnett), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
2005. gads:
- Tods Bells (Todd Bell), ASV futbolists (dzimis 1958. gadā)
- Aigars Jirgens, latviešu politiķis (dzimis 1960. gadā)
2020. gads — Kaspars Lācis, latviešu sporta žurnālists (dzimis 1978. gadā)
2022. gads — Dzintars Jaundžeikars, latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)

Brīvdienas un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu leģiona piemiņas diena (Latvija; kopš 1952. gada Daugavas Vanagu dibināta, 1998.—1999. gadā bija oficiāla piemiņas diena Latvijā,^[3] 2000. gadā atcelta^[4]).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-17.
↑ «Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
↑ Saeimas 17.06.1998. sēdes stenogramma; Pieņemtie grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"
↑ Saeimas 17.02.2000. sēdes stenogramma - sk. likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” trešā lasījuma 1.-5. priekšlikumu apspriešanu. Pieņemtais grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"

[1] «Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-17.

[2] «Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.

[3] Saeimas 17.06.1998. sēdes stenogramma; Pieņemtie grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

[4] Saeimas 17.02.2000. sēdes stenogramma - sk. likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” trešā lasījuma 1.-5. priekšlikumu apspriešanu. Pieņemtais grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"

[1]

[2]

[3]

[4]