2022. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025
Latvijā: 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025
Laikapstākļi: 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025
Sportā: 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025
Kino: 2019 2020 2021 - 2022 - 2023 2024 2025

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits
Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš Kariņa 1. Ministru kabinets
Kariņa 2. Ministru kabinets
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 13. Saeima
Edvards Smiltēns 14. Saeima
Kariņa 2. Ministru kabineta deklarācijas parakstīšana 2022. gada 14. decembrī; otrais no kreisās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, trešais — Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš

Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada putns — svīre
Gada arheoloģijas piemineklis — Cēsu senpilsēta

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protests pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pie Krievijas vēstniecības 24. februārī
Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts — beidzās COVID-19 dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.[16]
  • 3. marts — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW.
  • 5. marts — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības Kalpaka bulvārī 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Dainis Īvāns, Valdis Zatlers, Dana Isarova, Sergejs Timofejevs, Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.[17]
  • 8. marts — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo Rīgas pilī tikās Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot NATO Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar dezinformāciju.[18]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — atcelti gandrīz visi COVID-19 ierobežojumi.[19]
  • 23. aprīlis — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar Vladimira Putina režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.[20]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rail Baltica būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana
Pārdaugavas pieminekļa demontāža

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29. septembris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski — līdz 2025. gadam — izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.[31]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste Dabasdati
  2. Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri LOB
  3. Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis Apollo.lv
  4. Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene Dabasdati
  5. Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes Dabasdati
  6. Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene Dabasdati
  7. Gada koks 2022 – parastā egle Dabasdati
  8. Gada sēne 2022 – brūnzobes Dabasdati
  9. Gada sūna 2022 – tīklotā ričija Dabasdati
  10. Gada dzīvotne 2022 - pilsēta LDF
  11. Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
  12. «No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2021. gada 28. decembris. Skatīts: 2021. gada 29. decembris.
  13. «Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-05.
  14. «Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju». TVNET (latviešu). 2022-01-19. Skatīts: 2022-02-25.
  15. «Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-25.
  16. «Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-01.
  17. Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!'
  18. Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā
  19. «No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-01.
  20. «'Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus». www.Delfi.lv.
  21. «Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā». www.Delfi.lv.
  22. Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu LETA 2020. gada 22. jūnijā
  23. www.DELFI.lv. «Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'». delfi.lv (latviešu), 2022-07-11. Skatīts: 2022-08-02.
  24. TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3 TV3.lv ziņas.
  25. KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu' Delfi.lv
  26. «Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-03.
  27. Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins Delfi.lv
  28. Saeimas paziņojums par Krieviju — terorisma atbalstītāju — izsauc kiberuzbrukumu Delfi.lv
  29. Saeima atzīst Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta Delfi.lv
  30. Valdība izsludina ārkārtējo situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas Delfi.lv
  31. Izglītība Latvijā būs tikai valsts valodā, lemj Saeima
  32. «14. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-08-03.
  33. Ievēlēts 14. Saeimas prezidijs
  34. «Līdz ar notiesājošo spriedumu Truksnis zaudē mēra amatu». www.tvnet.lv, LETA (latviešu). Skatīts: 2022-11-25.
  35. «Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē TV «Doždj» apraides atļauju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 6. decembris.
  36. «FKTK aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «Baltic International Bank»». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 12. decembris.
  37. «Divarpus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām apstiprina Kariņa otro valdību». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 14. decembris.
  38. Sunaks akcentē militārā atbalsta turpināšanu Ukrainai, Delfi.lv
  39. ««Dod pieci!» noslēdzas ar 804 384 eiro ziedojumu ukraiņu bērniem; ieiet vēsturē ar vairākiem rekordiem». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2022. gada 22. decembrī. Skatīts: 2022. gada 23. decembrī.
  40. lsm.lv. «Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova». lsm.lv (latviešu), 2021-01-06. Skatīts: 2022-01-06.
  41. delfi.lv. «Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš». delfi.lv (latviešu), 2021-01-13. Skatīts: 2022-01-13.
  42. delfi.lv. «Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova». delfi.lv (latviešu), 2021-01-17. Skatīts: 2022-01-17.
  43. delfi.lv. «Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis». delfi.lv (latviešu), 2021-01-21. Skatīts: 2022-01-21.
  44. «Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis». delfi.lv.
  45. «Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš». apollo.lv.
  46. «Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits». jauns.lv.
  47. «Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim». Latvijas Futbola federācija.
  48. «Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš». Delfi.lv.
  49. «Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis». Delfi.lv.
  50. «Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis». LSM.lv.
  51. Delfi Sports. «Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā». delfi.lv (latviešu), 2022-08-05. Skatīts: 2022-08-09.