Dzintars Jaundžeikars

Vikipēdijas lapa
Dzintars Jaundžeikars
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
2005. gada 3. novembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Ēriks Jēkabsons
Pēctecis Ivars Godmanis

Dzimšanas dati 1956. gada 14. februārī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2022. gada 16. martā (66 gadu vecumā)
Politiskā partija LNNK
LPP (2002-2007)
LPP/LC (2007-2011)
Profesija lauksaimnieks
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Dzintars Jaundžeikars (dzimis 1956. gada 14. februārī, miris 2022. gada 16. martā[1]) bija Latvijas lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis, bijis partijas LPP/LC biedrs, 8. un 9. Saeimas deputāts, kā arī iekšlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Jaundžeikars 1980. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju ar specialitāti lauksaimniecības mehanizācijā.[2]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. līdz 2002. gadam bijis akciju sabiedrības "Limbažu piens" vadītājs. 1998. gadā kļuva par Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētāju.[2] Līdz 2002. gadam ir ieņēmis arī šādus amatus: SIA "Vidrižu lauksaimnieks" valdes priekšsēdētājs, SIA "Viva Agro" valdes priekšsēdētājs, SIA "Limbažu siera vērtspapīri" valdes priekšsēdētājs un SIA "Piensaimnieku laboratorija" valdes loceklis.[2]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 16. martā Dzintaru Jaundžeikaru ievēlēja par Latvijas Motosporta federācijas prezidentu.[3] Pirms tam viņš turpat pildīja viceprezidenta pienākumus.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada februārī Jaundžeikars saslima ar Covid-19 omikrona paveidu, kā rezultātā viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Miris 2022. gada 16. martā.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk bijis Latvijas Tautas frontes, vēlāk LNNK biedrs. No 1991. līdz 1992. gadam Dz. Jaundžeikars bija Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes priekšsēdētājs.[2] 1997. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Vidrižu pagasta padomē no saraksta "Vidriži", savukārt 2001. gada martā ievēlēts pašvaldībā no saraksta "Mēs — pagastam".

2002. gadā bija Latvijas Pirmās partijas (LPP) dibinātāju skaitā, kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās. LPP Dz. Jaundžeikaru izvirzīja kā savu kandidātu zemkopības vai arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam. Bija Ministru prezidenta biedra LPP līdera Aināra Šlesera padomnieks. 2003. gada janvārī kļuva par "Latvijas Valsts mežu" padomes locekli.[2]

2003. gada decembrī, pēc tam, kad viņa partijas biedrs Arnolds Laksa nolika deputāta mandātu, Dz. Jaundžeikars kļuva par 8. Saeimas deputātu.[2] 2005. gada 3. novembrī Dz. Jaundžeikars nomainīja Ēriku Jēkabsonu iekšlietu ministra amatā Aigara Kalvīša valdībā un šajā amatā bija līdz 2006. gada 7. novembrī, kad tika apstiprināta A. Kalvīša otrā valdība. Šajā rudenī Dz. Jaundžeikars kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no LPP un "Latvijas Ceļa" kopējā saraksta, bet netika ievēlēts 9. Saeimā. Drīz kļuva par Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" pēc tam, kad mandātu nolika Ivars Godmanis, kas kļuva par ministru. 2009. gadā Dz. Jaundžeikars uz laiku Saeimas deputāta mandātu zaudēja, bet pēc tam atgriezās Saeimā. Šai pat gadā viņš piedalījās Limbažu novada domes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Tāpat neveiksmīgas politiķim bija arī 10. Saeimas vēlēšanas (kandidēja no apvienības "Par Labu Latviju") un 11. Saeimas vēlēšanas (no Šlesera Reformu partijas LPP/LC).

Kriminālprocess par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naktī uz 2011. gada 2. novembri Dz. Jaundžeikaru aizturēja KNAB darbinieki un tika veikta kratīšana viņa dzīvesvietā Limbažu novada Vidrižu pagastā. 3. novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu politiķim. Precīzs aizturēšanas iemesls nav zināms, neoficiāli izskanējis, ka Dz. Jaundžeikars vācis slepenu informāciju (domājams 2009. gadā) partijas vadītājam Aināram Šleseram, iegūstot to no KNAB.[5] Decembrī Dz. Jaundžeikaram pasliktinājās veselība un viņš no Centrālcietuma tika pārvests uz slimnīcu. Pēc veiktās sirds operācijas (pēc citiem avotiem gan tikai elektrokardiostimulācijas procedūras) viņam tika nozīmēts ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis.[6]

2012. gada decembrī pēc vienošanās ar prokuratūru kriminālprocesā par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu Jaundžeikaram tika piespriests 14 tūkstošu latu liels naudassods. Viņam arī tika aizliegts divus gadus un sešus mēnešus ieņemt amatus valsts pārvaldē.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ēriks Jēkabsons
Latvijas iekšlietu ministrs
2005. gada 3. novembris2006. gada 7. novembris
Pēctecis:
Ivars Godmanis