1907. gads Latvijā
Vikipēdijas raksts
| Pasaulē: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Latvijā: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Laikapstākļi: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Sportā: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
Šajā lapā ir apkopoti 1907. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kura tad bija Krievijas impērijas sastavā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 9. februāris — beidzās prāva sakarā ar Tukuma sacelšanos. Šī prāva tika sākta 1906. gada 9. decembrī kara tiesā Rīgā un tā bija lielākais tiesas process pret revolucionāriem visā Krievijas impērijā. Tajā tika izskatītas 75 apsūdzēto lietas.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 22. marts — tika dibināta Latviešu tautas partija.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 20. aprīlis — Lizdēnos (Ziemeļvidzeme) barons Haralds Loudons apgredzenoja meža pīli, līdz ar to aizsākot putnu gredzenošanas praksi tagadējā Latvijas teritorijā un visā Krievijas impērijā.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs — Iecavas revolucionāri uzvilka sarkano karogu Iecavas baznīcā un ceļmalā netālu no Iecavas dzelzceļa stacijas, kur 1906. gadā soda ekspedīcijas kareivji nošāva Jāni Rēju, vienu no Iecavas un Baldones apkārtnes aktīvākajiem revolucionāriem.
- 19. maijs — tika slēgts nedēļas laikraksts „Balss”, kas pēc „Baltijas Vēstneša” slēgšanas, bija kļuvis par dienas laikrakstu.
Kultūra [izmainīt šo sadaļu]
- 11. marts — ar A.Čehova lugas "Tēvocis Vaņa" izrādi darbu uzsāk Liepājas Latviešu teātris.
- 4. decembris — Tika dibināta Latviešu mūzikas biedrība.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 30. janvāris — Kārlis Karlsons, inženieris, ķīmiķis (dzimis 1962)
- 9. februāris — Mirdza Ķempe, dzejniece, tulkotāja (dzimis 1974)
- 11. februāris — Pēteris Liepiņš, ģeologs, paleontologs (dzimis 1964)
- 13. marts — Jānis Labsvīrs, vēsturnieks (dzimis 2002)
- 2. maijs — Alfreds Dziļums, rakstnieks (dzimis 1976)
- 22. jūnijs — Eriks Ādamsons, rakstnieks (dzimis 1946)
- 28. jūnijs — Pēteris Lūcis, aktieris, režisors (dzimis 1991)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 25. marts — Ernests fon Bergmanis, ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs. Pirmais ieviesis aseptikas principus brūču ārstēšanā. (dzimis 1836)
- 6. jūlijs — Augusts Bīlenšteins, vācbaltu lingvists, letofīls, folklorists un teologs. Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis. (dzimis 1826)
- 15. septembris — Fricis Brīvzemnieks, latviešu folklorists, publicists, dzejnieks un tulkotājs. (dzimis 1846)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
