Baltā cielava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltā cielava
Motacilla alba (Linnaeus, 1758)
Baltā cielava
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Cielavas (Motacilla)
Suga Baltā cielava (M. alba)

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns. Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns. Pasaulē izdala 11 balto cielavu pasugas, kas ir plaši sastopamas lielākajā daļā Eirāzijas. Latvijā ļoti parasta nominālā pasuga M. a. alba, tomēr pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%.[1] Vienu reizi novērota Britu salās sastopamā pasuga M. a. yarrellii.[2]

Izskats un uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltajai cielavai ir slaids, 16,3-19 cm garš ķermenis, uzkrītoši gara aste (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma). Putna apspalvojumu veido pelēka augšdaļa, balts vēders un seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņiem apspalvojums ir košāk krāsots nekā mātītēm.

Balto cielavu ir viegli atpazīt gan pēc melnbaltajām krāsām, gan pēc gaitas un uzvedības. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti angliski cielavu sauc “wagtail”, no “wag” — “kustināt, vēcināt un “tail”, kas nozīmē “aste”.

Vairums zvirbuļveidīgo kārtas putnu ir labi dziedātāji, tomēr baltā cielava nav starp krāšņāko dziesmu īpašniekiem. Cielavas skaņas ir īsi divzilbju saucieni, kurus iespējams aprakstīt kā: "Kučiņ, Kučiņ!"[nepieciešama atsauce]

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļā izplatības areāla baltā cielava ir gājputns, bet areāla dienviddaļā nometnieks. Uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētās, bieži arī pie ūdenstilpēm. Pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltās cielavas ligzdo ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos un cilvēku darinātos būrīšos. Ligzdas materiāliem var tikt izmantoti gan zāles stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei — dzīvnieku spalvas.

Latvijā parasti cielavu pāris ligzdo divas reizes sezonā: maijā un jūnijā, izdējot katrā reizē pa 4-8 raibām oliņām. Mazuļi tiek perēti 12 dienas. Pēc izšķilšanās tie vēl pusotru līdz divas nedēļas pavada ligzdā.[nepieciešama atsauce]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā cielava mitinās maigāka klimata apgabalos Eiropas dienviddaļā, Āzijā un Āfrikas ziemeļos, bet ziemot dodas galvenokārt uz Āfriku. Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos.

Baltās cielavas galveno pasugu ligzdošanas areāls

Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltajai cielavai ir vienpadsmit pasugas, kuras izšķir pēc izpatības areāla un apspalvojuma krāsām.[3]

Pasugas latīniskais nosaukums Izplatības areāls Piezīmes Attēls
M. a. alba Eiropa no Pireneju pussalas līdz Urāliem, Turcija, Tuvie Austrumi, Īslande, Fēru salas un Grenlandes austrumu piekraste. Areāla dienvidos nometnieki, ziemeļu daļā ligzdojošie putni migrē uz Eiropas dienvidiem un Āfriku līdz pat Kenijai un Malāvijai. Bieži sastopama Latvijā. Nominālā pasuga Motacilla alba alba.JPG
M. a. yarrellii Liebritānija un Īrija, vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošie putni ziemo Spānijā un Ziemeļāfrikā.[4] Latvijā viens novērojums.[2] Daudz tumšāka mugura kā nominālajai pasugai, melnais laukums uz rīkles turpinās uz kakla sāniem. Pied Wagtail rear view 700.jpg
M. a. dukhunensis No Rietumsibīrijas līdz Kaspijas jūrai, arī Vidusāzijā, ziemo Tuvajos Austrumos un Indijā.[4] Apspalvojums ir gaišāks un pelēcīgi zilāks kā nominālajai pasugai. Baltas spārnu spalvas.
M. a. persica Irānas rietumi un centrālās daļas ziemeļi. Pāreja starp M. a. dukhunensis un M. a. personata.[4]
M. a. subpersonata Maroka. Melnāka galva kā nominālajai pasugai. Atgādina Āfrikas cielavu.[4]
M. a. personata Hindukušs, Tjanšans, Altajs (Irānas ziemeļi, Afganistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna, Siņdzjana) Melna galva ar baltu seju. White wagtail - Male (Non-breeding- personata race) at Hodal- I IMG 9164.jpg
M. a. alboides Himalaji un to apkārtne. Melna mugura un galva, balti spārni un lidspalvu malas.
M. a. baicalensis Sibīrija (Baikāla apkārtnē), Mongolija un Ķīna (Iekšējā Mongolija).
M. a. ocularis Krievijas Tālie Austrumi (ziemeļu daļa) un Aļaskas rietumi.
M. a. lugens Krievijas Tālie Austrumi (Piejūras novads, Habarovskas novads), Kamčatka, Kuriļu salas, Sahalīna, Japāna (Hokaidoa un Honsju). Līdzīga M. a. yarrellii, bet ar melnām acu malām un baltām lidspalvām. Iespējams, atsevišķa cielavu suga. Hakusekirei 06f5184cav.jpg
M. a. leucopsis Ķīna, Koreja, Taivāna, Japāna, Dienvidaustrumāzija, Indija un Okeānija White Wagtail- (Non-breeding- leucopsis race) at Kolkata I1 IMG 5597.jpg

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopama ļoti bieži no aprīļa līdz oktobrim, bieži uzturas apdzīvotās vietās un lauku viensētās, taču ligzdo arī dažādos citos biotopos. Kaut arī cielavas ir gājputni, atsevišķi īpatņi reizēm pārziemo.[2]

Latvijas nacionālais putns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā cielava tika atzīta par Latvijas nacionālo putnu 1969. gadā Tokijā, to apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome (International Council for Bird Preservation) (tagad pazīstama kā BirdLife International).[nepieciešama atsauce]

Baltā cielava ir attēlota Latvijas Ornitoloģijas biedrības logo.[5]

Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem latviešu tautas pasakās un tautasdziesmās. Kā apgalvo dabas pētnieks I. Tīrmanis, cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?
  2. 2,0 2,1 2,2 Baltā cielava. Latvijas putni (2010-7-1).
  3. (japāniski) Nakamura, Kazue (1985). "Historical change of the geographical distribution of two closely related species of the genus Motacilla in the Japanese Archipelago: a preliminary note". Bulletin of the Kanagawa prefecture Museum of Natural Science No.16..
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Tyler, S. (2004) "Family Motacillidae (Pipits and Wagtails)" pp.777-778 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2004). Handbook of the Birds of the World. Volume 9: Cotingas to Pipits and Wagtails. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-69-5
  5. Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Latvijas putni (2010-7-1).
  6. Latvijas nacionālais putns — baltā cielava

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]