- Šis raksts ir par čempionātu sievietēm. Par čempionātu vīriešiem skatīt rakstu Eiropas čempionāts basketbolā.
FIBA Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm (angļu: EuroBasket Women) ir galvenais sieviešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē FIBA Europe. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs Olimpiskajām spēlēm vai Pasaules čempionātam. Eiropas čempionāts kopš 1950. gada notiek reizi divos gados, laikposmā no 1950. gada līdz 1980. gada — pāra gados, taču kopš 1981. gada čempionāts tiek rīkots nepāra gados.
Pirmais Eiropas čempionāts notika 1938. gadā Itālijā, kurā uzvarēja mājinieces - Itālijas izlases spēlētājas. Kopš tā laika ir notikuši 32 čempionāti, bet nākamais notiks 2011. gadā Polijā. Pašreizējās Eiropas čempiones ir Francijas izlases spēlētājas. Visvairāk reizes (21) par Eiropas čempionēm ir kļuvusi PSRS izlase.
Pašreizējais turnīra formāts nosaka, ka čempionāta finālturnīrā piedalās 16 valstsvienības. Automātiski turnīram kvalificējas turnīra mājinieki un iepriekšējā čempionāta pirmo 5 vietu ieguvēji. Ja starp pirmajām 5 valstsvienībām ir nākamā čempionāta organizētājvalsts, tad turnīram kvalificējas 6. vietas ieguvēji. Pārējās valstsvienības sacenšas kvalifikācijas turnīrā par iespēju startēt finālturnīrā. Kvalifikācijas turnīrs parasti notiek gadu pirms čempionāta. Izlases tiek sadalītas 4 grupās, kur tās aizvada divu apļu grupu turnīru (viena spēle mājās, otra — izbraukumā). Tad turnīram kvalificējas katras grupas uzvarētāja un 5 labākās izlases, kas nav kvalificējušās turnīram kā grupu uzvarētājas.
Īsi pirms finālturnīra tiek izspēlēta pēdējā ceļazīme uz čempionātu, ko grupu turnīra ceļā izspēlē atlikušās kvalifikācijas turnīra dalībnieces.
Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm ticis spēlēts pēc dažādām izspēles sistēmām, sākot ar grupu turnīru čempionāta pirmsākumos līdz pat trīs kārtu turnīru mūsdienās.
Pāsreizējais turnīra formāts nosaka, ka čempionāts sākas ar priekšsacīkstēm. 16 kvalificējušās valstsvienības tiek sadalītas 4 vienādās grupās, kur tās aizvada grupu turnīru. Katras grupas pirmās 3 vietas (kopā 12 komandas) kvalificējas kvalifikācijas kārtai. Šajā turnīra stadijā ir 2 grupas ar 6 koamndām katrā. E grupu veido kvalificējušās komandas no A un B priekšsacīkšu grupām, taču F grupu veido — no C un D priekšsacīkšu grupām. Savstarpējie rezultāti no turnīra pirmās stadijas tiek nesti līdzi un katra izlase izspēlē 3 spēles ar otras priekšsacīkšu grupas izlasēm, kas ir attiecīgajā kvalifikācijas grupā.
Katras kvalifikācijas grupas pirmās 4 komandas kvalificējas izslēgšanas turnīram. Tiek izspēlēts trīs kārtu vienas spēles izslēgšanas turnīrs, kura beigās ceturtdaļfinālu zaudētāji savā starpā izspēlē vietas no 5. līdz 8., pusfinālu zaudētāji spēlē par bronzas godalgām un pusfinālu uzvarētāji ciīnās par kontinenta spēcīgākās valstsvienības titulu.
| Gads |
Mājinieki |
|
Fināls |
|
Spēle par trešo vietu |
Zelts |
Rezultāts |
Sudrabs |
Bronza |
Rezultāts |
4. vieta |
1938
Detaļas |
Itālija (Roma) |

Itālija |
[1] |

Lietuva |

Polija |
[1] |

Francija |
1950
Detaļas |
Ungārija (Budapešta) |

PSRS |
[1] |

Ungārija |

Čehoslovākija |
[1] |

Francija |
1952
Detaļas |
PSRS (Maskava) |

PSRS |
[1] |

Čehoslovākija |

Ungārija |
[1] |

Bulgārija |
1954
Detaļas |
Dienvidslāvija (Belgrada) |

PSRS |
[1] |

Čehoslovākija |

Bulgārija |
[1] |

Ungārija |
1956
Detaļas |
Čehoslovākija (Prāga) |

PSRS |
49-41 |

Ungārija |

Čehoslovākija |
91-60 |

Bulgārija |
1958
Detaļas |
Polija (Lodza) |

Bulgārija |
[1] |

PSRS |

Čehoslovākija |
[1] |

Dienvidslāvija |
1960
Detaļas |
Bulgārija (Sofija) |

PSRS |
[1] |

Bulgārija |

Čehoslovākija |
[1] |

Polija |
1962
Detaļas |
Francija (Mulhause) |

PSRS |
63-46 |

Čehoslovākija |

Bulgārija |
48—36 |

Rumānija |
1964
Detaļas |
Ungārija (Budapešta) |

PSRS |
55—53 |

Bulgārija |

Čehoslovākija |
68—47 |

Rumānija |
1966
Detaļas |
Rumānija (Sibiu, Kluža-Napoka) |

PSRS |
74—66 |

Čehoslovākija |

Vācijas Demokrātiskā Republika |
65—60 |

Rumānija |
1968
Detaļas |
Itālija (Katānija, Ragusa, Palermo, Mesīna) |

PSRS |
[1] |

Dienvidslāvija |

Polija |
[1] |

Vācijas Demokrātiskā Republika |
1970
Detaļas |
Nīderlande (Roterdama, Leuvardena) |

PSRS |
94—33 |

Francija |

Dienvidslāvija |
77—66 |

Bulgārija |
1972
Detaļas |
Bulgārija (Varna, Burgasa) |

PSRS |
[1] |

Bulgārija |

Čehoslovākija |
[1] |

Francija |
1974
Detaļas |
Itālija (Sasāri, Nouro, Kagliāra) |

PSRS |
[1] |

Čehoslovākija |

Itālija |
[1] |

Ungārija |
1976
Detaļas |
Francija |

PSRS |
[1] |

Čehoslovākija |

Bulgārija |
[1] |

Francija |
1978
Detaļas |
Polija |

PSRS |
[1] |

Dienvidslāvija |

Čehoslovākija |
[1] |

Francija |
1980
Detaļas |
Dienvidslāvija |

PSRS |
95—49 |

Polija |

Dienvidslāvija |
61—57 |

Čehoslovākija |
1981
Detaļas |
Itālija |

PSRS |
85—42 |

Polija |

Čehoslovākija |
76—74 |

Dienvidslāvija |
1983
Detaļas |
Ungārija |

PSRS |
91—70 |

Bulgārija |

Ungārija |
82—79 |

Dienvidslāvija |
1985
Detaļas |
Itālija |

PSRS |
103—69 |

Bulgārija |

Ungārija |
103—76 |

Čehoslovākija |
1987
Detaļas |
Spānija |

PSRS |
83—73 |

Dienvidslāvija |

Ungārija |
75—67 |

Čehoslovākija |
1989
Detaļas |
Bulgārija (Varna) |

PSRS |
64—61 |

Čehoslovākija |

Bulgārija |
79—69 |

Dienvidslāvija |
1991
Detaļas |
Izraēla (Telaviva) |

PSRS |
97—84 |

Dienvidslāvija |

Ungārija |
65—61 |

Bulgārija |
1993
Detaļas |
Itālija (Perūse) |

Spānija |
63—53 |

Francija |

Slovākija |
68—67 |

Itālija |
1995
Detaļas |
Čehija (Brno) |

Ukraina |
77—66 |

Itālija |

Krievija |
69—50 |

Slovākija |
1997
Detaļas |
Ungārija (Peca, Zalegerszega, Budapešta) |

Lietuva |
72—62 |

Slovākija |

Vācija |
86—61 |

Ungārija |
1999
Detaļas |
Polija (Poznaņa, Pruskova, Katovice) |

Polija |
59—56 |

Francija |

Krievija |
78—49 |

Slovākija |
2001
Detaļas |
Francija (Orleāna, Gravelaine, Lemāna) |

Francija |
73—68 |

Krievija |

Spānija |
89—74 |

Lietuva |
2003
Detaļas |
Grieķija (Patra, Pirgosa, Amaliada) |

Krievija |
59—56 |

Čehija |

Spānija |
87—81 |

Polija |
2005
Detaļas |
Turcija (Ankara, Bursa, Izmira) |

Čehija |
72—70 |

Krievija |

Spānija |
83—65 |

Lietuva |
2007
Detaļas |
Itālija (Vasto, Lanciāna, Kjetī, Ortona) |

Krievija |
74—68 |

Spānija |

Baltkrievija |
72-63 |

Latvija |
2009
Detaļas |
Latvija (Liepāja, Valmiera, Rīga) |

Francija |
57—53 |

Krievija |

Spānija |
63-56 |

Baltkrievija |
2011
Detaļas |
Polija |

Krievija |
59—42 |

Turcija |

Francija |
63-56 |

Čehija |
2013
Detaļas |
Francija |
|
|
|
|
|
|
2015
Detaļas |
|
|
|
|
|
|
|
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 Nenotika izslēgšanas turnīrs